Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 16 gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un ziņotājiem – cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri vēlas ziņot par novērotu korupciju vai citiem sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem. Katru gadu Delnas Trauksmes celšanas centrs saņem vairāk ap 70–80 iesniegumus, no kuriem ap 10 iesniegumi tiek atzīti par trauksmes celšanas gadījumiem.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sarunu festivālā “LAMPA” 2021. gada augustā rīkoja diskusiju “Kāpēc celt trauksmi par pārkāpumiem darba vietā?”, lai runātu par to, kā novērst pārkāpumus un nejēdzības, kas kaitē sabiedrības interesēm, kāda ir trauksmes celšanas būtība un ar ko trauksmes cēlējs var rēķināties.

Transparency International (TI) 2021. gada sākumā laida klajā ziņojums “Are EU governments taking whistleblowing protection seriuosly. Progress report on transposition of the EU directive”, aplūkojot ES dalībvalstu progresu Trauksmes cēlēju direktīvas ieviešanā.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas atšķir Baltijas valstis trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanā, ir aizsardzības garantiju tiesiskais ietvars. Latvijā un Lietuvā trauksmes cēlēju aizsardzība tiek nodrošināta vienota likuma ietvaros, savukārt Igaunijā vienots likums par trauksmes cēlēju aizsardzību vēl nav pieņemts.

Šobrīd likums trauksmes cēlējiem nodrošina vairākas aizsardzības garantijas – identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām. Taču mums ir iespēja radīt jaunus mehānismus, kā motivēt potenciālos trauksmes cēlējus neklusēt par darba vietā novērotiem pārkāpumiem. Kā viens no šādiem soļiem ir finansiālās atlīdzības nodrošināšana.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Gan likums, gan Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva nosaka, ka uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieki, ir jāievieš efektīvs trauksmes celšanas mehānisms.[1] Šajā rakstā apskatīsim, ko paredz iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, kāds ir to mērķis.