Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Gan likums, gan Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva nosaka, ka uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieki, ir jāievieš efektīvs trauksmes celšanas mehānisms.[1] Šajā rakstā apskatīsim, ko paredz iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, kāds ir to mērķis.

Trauksmes celšanas likums paredz, ka viens no mehānismiem, kā trauksmes cēlējs var ziņot par sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, ir vēršanās institūcijā, kuras kompetencē ir novērst attiecīgo pārkāpumu.

Pieņemt lēmumu celt trauksmi un ziņot par sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem un nejēdzībām, kas novērotas savā darba vietā vai dibinot darba tiesiskās attiecības, ne vienmēr ir viegls solis. Kā viens no faktoriem, kādēļ cilvēks var izlemt neziņot, ir nedrošība un bailes no sekām, kas var rasties neklusējot par pārkāpumu.

Trauksmes celšanas likums ir stājies spēkā 2019. gada 1. maija, un tas paredz iespēju neklusēt un ziņot par sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem un nejēdzībām, kas novērotas darba vietā vai dibinot darba tiesiskās attiecības. Kas ir trauksmes celšana, un par kādiem gadījumiem tā būtu ceļama?

Delna un Alianse pret korupciju Latvijā ir sagatavojusi un publicē Rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem. Tā sniedz atbildes uz jautājumiem, par kādiem iespējamiem pārkāpumiem var celt trauksmi, kā to darīt, ar kādu aizsardzību trauksmes cēlējs var rēķināties, izlemjot neklusēt par kaitējumu sabiedrības interesēm.

Atskatoties uz Delnas Trauksmes celšanas centrā saņemtajiem iesniegumiem un ziņojumiem 2020. gadā, secinām, ka kopumā centra darba apjoms ir bijis līdzīgs kā 2019. gadā. Kopā 2020. gadā Delnas Trauksmes celšanas centrā saņemti 45 iesniegumi, no kuriem 4 ir identificēti kā trauksmes cēlēja ziņojumi.