Šogad apritēja 4 gadi kopš Latvijā ir ieviests trauksmes celšanas mehānisms. Valsts kanceleja ik gadu apkopo informāciju par iepriekšējā gadā publiskajā sektorā saņemtajiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Nesen Valsts kanceleja publicēja arī pārskatu par trauksmes cēlēju aktivitāti 2022. gadā.
Kopš trauksmes celšanas sistēmas ieviešanas Latvijā 2019. gadā trauksmes cēlēju ziņojumu skaits nebija būtiski mainījies. 2019. gadā (no maija līdz decembrim) ārējos trauksmes celšanas kanālos tika saņemti kopā 449 iesniegumi, 2020. gadā – 556 un 2021. gadā – 527. Tomēr 2022. gadā tika saņemts zemākais iesniegumu skaits līdz šim – 396 iesniegumi.
Attiecībā uz iesniegumu kvalitāti arī nav vērojamas būtiskas izmaiņas kopš trauksmes celšanas sistēmas ieviešanas. Iesniegumu kvalitāti vērtē pēc tā, vai iesniegums, kas iesniegts trauksmes celšanas sistēmā kā trauksmes cēlēja ziņojums, atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām prasībām, lai to atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu.
2019. gadā (no maija līdz decembrim) no saņemtajiem 449 iesniegumiem vien 128 tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem (28,5%), 2020. gadā tie bija 146 (26,3%), 2021. gadā 156 (29,6%) un 2022. gadā 111 (28,0%). Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) norāda, ka ik gadu vismaz 70% no trauksmes celšanas sistēmā saņemtajiem iesniegumiem neatbilst trauksmes celšanas būtībai, kas liecina par sabiedrības joprojām zemo izpratni par trauksmes celšanu.
Par līdzīgām tendencēm sabiedrības izpratnē un uztverē liecina arī Eirobarometra aptaujas “Pilsoņu attieksme pret korupciju ES 2023. gadā” Latvijas rezultāti. Aptaujātie norāda, ka baidās ziņot par korupcijas gadījumiem un netic valsts un tiesībsargājošo iestāžu spējai cīnīties pret korupciju. Kā galvenos neziņošanas iemeslus aptaujātie min – pierādījumu neesamība (grūti pierādāms fakts), šaubas par to, ka ziņošanas rezultātā kāds tiks sodīts, kā arī neticība sistēmai un aizsardzības garantijām.
Delna aicina atbildīgās iestādes turpināt skaidrot sabiedrībai trauksmes celšanas būtību, šīs sistēmas mērķus un ar to saistītos ieguvumus gan sabiedrībai, gan ziņotājam. Ir būtiski skaidrot, ka trauksmes celšana nav mehānisms, ko izmantot, lai ieriebtu draugam vai kolēģim, bet gan mehānisms, ar kura palīdzību persona var izmantot savas tiesības uz vārda brīvību un iesaistīties tiesiskuma veicināšanā, tai pat laikā tiekot pasargāts no nelabvēlīgām sekām.
Ar detalizētāku informāciju par trauksmes celšanas 2022. gada datiem aicinām iepazīties Valsts kancelejas publicētajā pārskatā un statistikas ziņojumā.
Delna ikdienā skaidro Trauksmes celšanas likuma būtību, veicina valsts pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un sabiedrības izpratni par trauksmes celšanas kanālu un tā izmantošanas iespējām. Ja Jūsu rīcībā ir kāda informācija, kas varētu būt pamats trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai, informējiet mūs par to, sazinoties ar Delnas Trauksmes celšanas centru (konsultacijas@delna.lv).
Krista Asmusa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante (Krista.Asmusa@delna.lv).
Šī raksta publicēšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Ziņojums par kļūdu
Mūsu redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: