Trauksmes celšanas likums ir stājies spēkā 2019. gada 1. maija, un tas paredz iespēju neklusēt un ziņot par sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem un nejēdzībām, kas novērotas darba vietā vai dibinot darba tiesiskās attiecības. Kas ir trauksmes celšana, un par kādiem gadījumiem tā būtu ceļama? Šajā rakstā aplūkosim, kas ir trauksmes celšana un par kādiem pārkāpumiem neklusēt, bet celt trauksmi.
Kas ir trauksmes celšana?
Trauksmes celšana ir nesamierināšanās un neklusēšana par darba vietā novērotiem pārkāpumiem un nejēdzībām, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm. Ir svarīgi celt trauksmi par novērotiem sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, jo tas ir veids, kā veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizāciju darbību publiskajā un privātajā sektorā.
Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.[1] Atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajai definīcijai, trauksmes cēlējs ir:
- fiziska persona;
- kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm;
- persona šo informāciju uzskata par patiesu;
- informācija par iespējamu pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.[2]
Kā es varu celt trauksmi?
Veidi, kā celt trauksmi par novērotajiem pārkāpumiem, ir vairāki. Pirmkārt, darbinieks var ziņot, izmantojot iestādes iekšējās trauksmes celšanas sistēmu. Likumā noteikts, ka valsts un pašvaldības uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti vairāk nekā 50 nodarbināto, ir jāievieš iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, nodrošinot iespēju droši ziņot par pārkāpumiem un garantēt viņiem aizsardzību.[3]
Otrkārt, trauksmi iespējams celt, vēršoties ar iesniegumu kompetentajā institūcijā, kas ir atbildīga par pārkāpumu novēršanu. Kā, piemēram, konstatējot korupciju, trauksmes cēlējs ar trauksmes celšanas ziņojumu var vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Treškārt, persona var griezties trauksmes cēlēju kontaktpunktā – Valsts Kancelejā vai biedrībās un nodibinājumos, kā piemēram, biedrībā “Sabiedrība pār atklātību – Delna.”
Visbeidzot, ja trauksmes cēlējs objektīvu iemeslu dēļ nevar celt trauksmi kādā no augstāk norādītajiem veidiem, vai ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši netiek novērsts, trauksmi var celt arī publiski, vēršot sabiedrības un mediju uzmanību uz novērotajām nelikumībām.[4]
Par kādiem pārkāpumiem celt trauksmi?
Trauksmi nepieciešams celt par pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšana likuma izpratnē pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums, kā arī profesionālo normu pārkāpums.[5] Trauksmes celšanas likums īpaši izceļ 15 pārkāpumu veidus, par kuriem persona ir tiesīga celt trauksmi, kā, piemēram, korupciju, krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un konkurences tiesību pārkāpumu.[6]
Kādēļ svarīgi neklusēt un ziņot?
Neklusējot un ziņojot par konstatētajiem pārkāpumiem, ikvienam ir iespēja veicināt likumīgu, atklātu, godprātīgu un pārredzamu organizācijas rīcību, izmantot tiesības brīvi paust savu viedokli. Pateicoties trauksmes cēlēju ziņojumiem, iespējams novērst dažādus pārkāpumus, kā piemēram, korupciju un krāpšanu, tā veidojot atklātāku un godīgāku darba vidi.
Nesamierinies ar pārkāpumiem – neklusē un cel trauksmi!
Raksts tapis projektā “Atbalsts trauksmes cēlējiem”, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.
[1] Trauksmes celšanas likums. 1.pants. Likumā lietotie termini.
[2]Celtrauksmi.lv Kas ir trauksmes cēlējs? https://www.celtrauksmi.lv/trauksmes-celsana-korupcija/
[3] Trauksmes celšanas likums. 5. pants. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma.
[4] Trauksmes celšanas likums. 4. pants. Trauksmes celšanas mehānismi.
[5] Trauksmes celšanas likums. 1. pants. Likumā lietotie termini.
[6] Trauksmes celšanas likums. 3. pants. Trauksmes celšana.
Ziņojums par kļūdu
Mūsu redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: