You are currently viewing DELNA SKAIDRO: KĀPĒC DARBINIEKI NECEĻ TRAUKSMI

DELNA SKAIDRO: KĀPĒC DARBINIEKI NECEĻ TRAUKSMI

  • Post category:Jaunumi

Trauksmes celšanu joprojām daļā sabiedrības vērtē negatīvi, nereti asociējot ar kādreiz izplatīto “stučīšanu”. “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) veiktajā pētījumā uz šo tendenci norādīja intervētie uzņēmumu pārstāvji katrā intervijā. Arī zemais trauksmes celšanas ziņojumu skaits un darbinieku intereses trūkums rada vēlmi izprast, kādēļ biežāk izvēlamies klusēt, nevis runāt. Rakstā analizējam vairākus iemeslus, kādēļ darbinieki neceļ trauksmi.

Nepietiekama izpratne

Delnas pētījumā uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka darbinieku izpratne par trauksmes celšanu kopumā ir zema. Novērots, ka to lielākoties saista ar lieliem korupcijas skandāliem, aizmirstot, ka celt trauksmi var arī, ja darba devējs nenodrošina pienācīgu ekipējumu darbam, radot drošības riskus, vai arī, ja neievēro sanitārās normas, apdraudot klientu veselību.

Izpratnes trūkums parādās arī, ja darbinieks ceļ trauksmi par personīgiem jautājumiem, ikdienišķām tehniskām ķibelēm vai citiem gadījumiem, ko realitātē var atrisināt ar sava darba vadītāja, kolēģu un citu uzticamu personu palīdzību.

Jautājumu par trauksmes celšanu ir jāaktualizē arī plašākā sabiedrībā. Ir gadījumi, kad uzņēmumos uz trauksmes celšanai paredzēto e-pastu adresēm reizēm ienāk ziņas no cilvēkiem, kas tur nestrādā. Lai arī šādu ziņu saņemšana ļauj uzņēmumam pārbaudīt un novērst cilvēku novērotās problēmas, tā nav trauksmes celšana. Šiem cilvēkiem vēlams rakstīt uz uzņēmuma e-pastu, kas nav trauksmes celšanas e-pasts, iesniegt sūdzību vai atsevišķu iesniegumu, kā arī ziņot par jomu atbildīgajām iestādēm.

Neticība aizsardzības garantijām

Vairāki uzņēmumi intervijās uzsvēra, ka ilggadējiem uzņēmuma darbiniekiem, kas uzņēmumā strādā jau pirms trauksmes celšanas sistēmas ieviešanas, ir atšķirīga attieksme pret to. Šiem darbiniekiem ir neticība, ka, nemainoties uzņēmuma vadībai, būs vērojamas nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma iekšējā politikā. Savukārt, darbinieki, kuri uzņēmumā strādā neilgu laiku, raugās uz trauksmes celšanas sistēmu pozitīvāk un atvērtāk. Šo darbinieku ticība, ka problēma tiks risināta, ir augstāka. Vienlaikus jāatceras, ka paaudžu nomaiņu nevar uztvert kā galveno risinājumu. Ja netiks veicināta darbinieku kopējā izpratne par trauksmes celšanu, tad pārmaiņas nenotiks.

Bailes no negatīvas attieksmes

Trauksmes celšanas likums no 2022. gada februāra garantē gan trauksmes cēlēja, gan viņa tuvinieku aizsardzību, bet skaidrs, ka ar likumu nevar regulēt cilvēcisko faktoru. Lai arī pēc ziņojuma saņemšanas informācija par iesniedzēju pieejama tikai vienai vai divām personām un dati ir anonimizēti, darbinieku bažas par informācijas noplūdi saglabājas. Nevēloties sabojāt attiecības ar kolēģiem, vadību vai baidoties no sankcijām, darbinieks nerīkojas. Jāpatur prātā, ka trauksmes celšana ir rīcība ne tikai Tavās, bet arī kolēģu un sabiedrības interesēs, tādēļ celt trauksmi vienmēr ir svarīgi.

Darbinieks neapzinās savu ietekmi

Dzirdot par korupciju valstī, ēnu ekonomiku, darbiniekam nerodas ticība, ka ziņošana par problēmu viņa darbavietā to atrisinās. Pastāv uzskats, ja jau atbildīgās iestādes nav atrisinājušas ilgstoši pastāvošas problēmas, tad viņš ar savu ziņošanu to noteikti neatrisinās. Jāatceras, ka nav līdzekļa, kā ātri un efektīvi atrisināt plašas un ilgi nerisinātas problēmas. Trauksmes celšana ir viens no rīkiem, kā katrs no mums var palīdzēt situāciju pakāpeniski uzlabot. Turklāt situāciju nav iespējams risināt, ja par to neviens nezina.

Tehniskās problēmas

Trauksmes celšanas sistēmas darbība ir vienlīdz atkarīga gan no darbinieku un vadības izpratnes, gan no tehniskajām iespējām. Ja nebūs nodrošināti kanāli, caur kuriem darbinieks jūtas drošs ziņot, kā arī nenotiks apmācības, kurās izprast ziņošanas mehānismu, trauksmes celšanas ziņojumu nebūs. Uzņēmumos strādā darbinieki ar dažādu izglītības līmeni un pieredzi, tādēļ arī digitālās prasmes un spēja izprast Trauksmes celšanas likumu atšķiras. Darba devējam jāpielāgo mehānisms savai videi.

Katra jauna ziņošanas rīka ieviešana nāk ar jauniem izaicinājumiem, taču ir svarīgi tos risināt, lai trauksmes celšana kļūtu par daļu no uzņēmuma politikas un iekšējās kultūras.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu, vispirms iezīmējiet to un pēc tam nosūtiet mūsu redaktoriem ar Ctrl+Enter.