Delnas trauksmes celšanas likuma iniciatīva

Delnas trauksmes celšanas likuma iniciatīva

Darbs pie Trauksmes celšanas likuma iztrādes notika vairākus gadus – sākot ar “Sabiedrības par atklātību – Delna” nosūtīto oficiālo iniciatīvu Ministru prezidentei, līdz likuma pieņemšanai Saeimā. Likuma izstrāde bija nepieciešama, lai izstrādātu trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja definīciju, un paredzētu speciālu tiesisko aizsardzību trauksmes cēlējiem, jo tāds līdz šim nebija. Trauksmes celšanas likums ir stājies spēkā 2019. gada 1. maijā un paredz, ka visās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieki, jāievieš trauksmes celšanas mehānisms. 

2014. gadā “Sabiedrība par atklātību – Delna” vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar oficiālu vēstuli, kurā lūdza iestāties par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību.

DELNAS pētījums

Delna jau 2012. gadā bija publicējusi pētījumu “Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā”, kurā secināts, ka ir nepieciešams speciāls regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai.

Valsts kancelejas darba grupa efektīva trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un īstenošanai

Tā rezultātā Ministru prezidente izdeva rīkojumu Valsts kancelejai izveidot darba grupu, kuras uzdevums – izstrādāt priekšlikumus efektīva trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānisma izveidei un īstenošanai. Darba grupa izveidota 2014. gadā un tajā darbojās:

  • Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Aivars Buliņš, 
  • Delnas direktors Gundars Jankovs, 
  • Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dace Mita, 
  • Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsulte Sarmīte Murāne, 
  • LBAS jurists Kaspars Rācenājs, 
  • Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta Normatīvo aktu nodaļas juriskonsulte Inese Sproģe, 
  • Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta juriskonsulte Dina Spūle, 
  • KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists Alvils Strīķeris. 
  • Darba grupu vadīja Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons.

Trauksmes celšanas likumprojekta izstrāde ar sabiedrības līdzdalību

2015. gada 20. janvārī parakstīts četrpusējs memorands starp KNAB, Valsts kanceleju, Ģenerālprokuroru un Delnu, kas paredzēja vienošanos līdz 2015. gada beigām izstrādāt tiesisko regulējumu (likumprojektu), lai ciešā pārresoru sadarbībā Latvijā praktiski ieviestu trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības mehānismu.

Plānotais nenotiek un tikai 2016. gada 30. jūnijā Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts pirmo reizi tiek skatīts Valsts sekretāru sanāksmē, kad pēc vairāku ministriju iebildumiem un nesaskaņošanas likumprojekts tiek nodots atpakaļ darba grupai. Likumprojekts tiek skaņots ar attiecīgajām ministrijām un iesaistītajiem partneriem gandrīz pusgadu. 2016. gada 15. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē tiek nolemts likumprojektu nodot skatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē, kur tas tiek skatīts pēc gandrīz diviem mēnešiem – 2017. gada 6. februārī un, neskatoties uz vairāku pušu iebildumiem, tiek nodots tālākai skatīšanai Ministru kabineta sēdē. 2017. gada 3. martā Ministru kabinets vienbalsīgi lemj nodot Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu Saeimai.

Trauksmes celšanas likuma virzība Saeimā

2017. gada 16. marta Saeimas sēdē deputāti vienbalsīgi lemj Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu nodot skatīšanai pirms pirmā lasījuma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lai izprastu jauntājuma būtību un aktualizētu likumprojekta nozīmīgumu, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija kopā ar Valsts kanceleju 2017. gada oktobrī rīkoja starptautisku konferenci, kurā vairākas dienas tika spriests par trauksmes celšanu un starptautisko pieredzi šī jautājuma noregulēšanā.

Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija lemj izveidot darba grupu, kura pārskatīs sastādīto likumprojektu un papildinās to. Darba grupa savu darbu veic atbildīgi un būtiski izmaina likumprojektu, papildinot to ar vairākiem būtiskiem punktiem, par kuriem iepriekš nebija iespējas vienoties.

Trauksmes celšanas likums

2018. gada 20. septembra Saeimas sēdē Trauksmes celšanas likums tiek pieņemts otrajā lasījumā.

2018. gada 24. oktobrī Saeima pieņem Trauksmes celšanas likumu trešajā, galīgajā lasījumā un nosaka, ka tas stājas spēkā 2019. gada 1.maijā. 

Trauksmes celšanas likums – pilns teksts pieejams www.likumi.lv šeit ->

Aizvērt

Ziņojums par kļūdu

Mūsu redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: