Kopš 2019. gada 1. maija Latvijā stājies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas darbiniekiem ļauj ziņot par darba vietās konstatētajiem pārkāpumiem. Šobrīd likums trauksmes cēlējiem nodrošina vairākas aizsardzības garantijas – identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām. Tāpat likums paredz, ka trauksmes cēlējiem tiek nodrošināta valsts juridiskā palīdzība, tostarp pagaidu aizsardzība civilprocesā un administratīvā procesa tiesā, kā arī trauksmes cēlēji tiek atbrīvoti no juridiskās atbildības. Likums arī nosaka, ka trauksmes cēlējam ir tiesības saņemt tiesas noteiktu atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisku kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu.
Taču mums ir iespēja radīt jaunus mehānismus, kā motivēt potenciālos trauksmes cēlējus neklusēt par darba vietā novērotiem pārkāpumiem. Kā viens no šādiem soļiem ir finansiālās atlīdzības nodrošināšana.
Kāda ir citu valstu pieredze?
Finansiālā atlīdzība personām, kas ziņo par pārkāpumiem, nav jauna ideja. Šādas sistēmas ir ieviesušas vairākas valstis, tostarp Lietuva un ASV.
Lietuvā Trauksmes cēlēju aizsardzības likums finansiālo atbalstu trauksmes cēlējiem nodrošina gan kā atlīdzību par vērtīgu informāciju, gan kā kompensāciju pret nelabvēlīgām sekām, kas radušās trauksmes celšanas procesa rezultātā. Likumā noteikts, ka personām, kuras kompetentajai iestādei ir sniegušas vērtīgu informāciju, ir tiesības saņemt atlīdzību saskaņā ar valdības noteikto procedūru. Summa, kas trauksmes cēlējam izmaksājama, tiek aprēķināta ņemot vērā vairākus principus: a) atlīdzību var saņemt, sniedzot informāciju par jebkuru pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma veida vai rakstura; b) summa ir proporcionāla nodarītajam vai potenciālam kaitējumam, ko varētu nodarīt pārkāpums, ja šādu kaitējumu var aprēķināt; c) atlīdzība (atalgojums) trauksmes cēlējam nesasniedz maksimālo summu; d) atlīdzība trauksmes cēlējam nav saistīta ar galīgo spiedumu.[1]
ASV, savukārt, finansiālo atlīdzību trauksmes cēlējiem nodrošina jau kopš 1863. gada. Programma prezidenta Linkolna vadībā sākotnēji tika paredzēta, lai ierobežotu krāpšanos militārajos iepirkumos.[2] Tā ir programma, kurā cilvēki tiek finansiāli atalgoti ziņojot par krāpšanu, kas federālajai valdībai rada finansiālus zaudējumus.[3] Likums nosaka, ka gadījumos, kad trauksmes cēlēja ziņojuma rezultātā federālā valdība atgūst līdzekļus, trauksmes cēlējam ir tiesības uz noteiktu daļu no atgūtās summas. Atlīdzības apjoms var sasniegt no 15 % līdz pat 30% no atgūtās summas, taču kopumā ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp trauksmes cēlēja sniegtās informācijas kvalitātes un trauksmes cēlēja sniegtās palīdzības lietas atrisināšanā.[4]
Ieguvumi no finansiālās atlīdzības
Finansiālā atlīdzība ir ieviesta ar mērķi novērst tos faktorus, kas attur personu celt trauksmi – ko rada personiskie riski, ar kuriem saskaras trauksmes cēlēji.[5]
Var izcelt vairākus ieguvumus no finansiālās atlīdzības ieviešanas trauksmes celšanā. Kā norāda pētījumi, finansiālās atlīdzības ieviešana kopumā palielina trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu, nepasliktinot iesniegto ziņojumu kvalitāti.[6] ASV Nacionālais trauksmes cēlēju centrs (National Whistleblower Center) raugoties uz atlīdzības sistēmu, norāda uz diviem būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, finansiālā atlīdzība mudina darbiniekus, korupcijas lieciniekus ziņot par pārkāpumu, tādējādi mazinot riskus savai karjerai un finansiālajai stabilitātei. Otrkārt, iespēja trauksmes cēlējam saņemt finansiālo atlīdzību, pārkāpumu izdarīšanu padara riskantāku, jo tā palielina varbūtību, ka pārkāpums tiks atklāts un tiks piemērots sods. Šie faktori strādā kā divi svarīgākie mainīgie atturēšanas modeļos.[7]
Finansiālās atlīdzības efektivitāte tiek skatīta kontekstā arī ar darbinieku motivāciju ziņot par pārkāpumiem, izmantojot ārējos trauksmes celšanas mehānismus. Proti, ja atlīdzība ziņojot par pārkāpumu ir maza vai tās nav vispār, darbiniekiem nav pietiekamu stimulu ziņot par pārkāpumu ārēji, līdz ar to tas pārkāpējiem ārējās ziņošanas draudus padara mazāk iespējamus. Ja sankciju iespējamība ir maza, uzņēmums var turpināt izdarīt pārkāpumus un palikt nesodīts.[8] Tas, savukārt, iezīmē vēl kādu būtisku aspektu. Lai persona varētu ziņot par pārkāpumu ārēji, tai ir nepieciešams laiks, lai pieliktu pūles, apkopotu informāciju par konkrēto pārkāpumu.[9]
Finansiālajai atlīdzībai ir arī ietekme uz sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu kopumā – tiek vairota sabiedrības izpratne par trauksmes celšanas nozīmi, mudinot cilvēkus ziņot, tādējādi palielinot trauksmes cēlēju skaitu. Tā rezultātā tiek mainīta tradicionālā stigma par trauksmes celšanu kā negatīvu lietu.[10]
Ieguvumi jāskata arī kontekstā ar izmeklēšanas izmaksām. Respektīvi, izmeklējot pārkāpumus policija patērē reālus resursus, lai atklātu noziedzīgās darbības. Atlīdzības programmas trauksmes cēlējiem samazina izmeklēšanas kopējās izmaksas, proti – atlīdzības izmaksā lētāk kā tradicionālās izmeklēšanas metodes. Kā norāda pētījumi, kamēr nepatiesu ziņojumu risks ir pietiekami zems, trauksme cēlēju atlīdzības programmu izmantošana ir daudz ekonomiskāka.[11]
Potenciālie riski un iespējamie risinājumi
Ieviešot finansiālo atlīdzību, nepieciešams apsvērt arī potenciālos riskus un to ietekmi uz trauksmes celšanas sistēmu kopumā. Viens no potenciālajiem riskiem ir jāskata kontekstā ar konstatēto pārkāpumu apjomu un to nopietnības pakāpi. Respektīvi, tā kā vairumā gadījumu atlīdzības apjoms par sniegto informāciju ir atkarīgs no pārkāpuma apjoma un tā nopietnības pakāpes, trauksmes cēlēji var nolemt paildzināt ziņojuma iesniegšanu, ar mērķi iegūt lielāku atlīdzību par sniegto informāciju. Tas rada riskus, ka kavējoties ar ziņojuma iesniegšanu, apkopojot lielāku pierādījumu apjomu ar mērķi iegūt lielāku atlīdzību, vainīgie var pierādījumus iznīcināt vai padarīt tos nepieejamus.[12]
Viens no visbiežāk izmantotajiem pretargumentiem finansiālās atlīdzības ieviešanai ir viltus ziņojumu skaita pieaugums, ar cerību iegūt finansiālo atlīdzību. Kā norāda pētījumi, lai gan nevar izslēgt viltus ziņojumu iespējamību, praksē nav novērojams būtisks šādu iesniegumu pieaugums. Piemēram, Čikāgas Universitātes pētījumā norādīts, ka nepastāv saikne starp finansiāliem stimuliem un viltus trauksmes cēlēju ziņojumiem. [13]
Ko finansiālās atlīdzības ieviešana dotu Latvijai?
Kā liecina statistika, pirmajā Trauksmes celšanas likuma gadā kopumā pirmajos 8 mēnešos (no 2019. gada 1. maija līdz 31. decembrim) valsts institūcijās kopumā tika saņemti 435 ziņojumi, no kuriem 119 tika atzīti par trauksmes celšanas ziņojumiem.[14] Savukārt, dati par 2020. gadu liecina, ka kopumā tika saņemti 517 iesniegumi, no kuriem 122 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Papildus tam, pieci vispārējā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi.[15]
Ņemot vērā argumentus par labu finansiālās atlīdzības ieviešanai trauksmes cēlējiem, sagaidāms, ka sabiedrībā tiks radīta lielāka izpratne par trauksmes celšanu, laužot līdzšinējos stereotipus, tādējādi palielinot cilvēku vēlmi celt trauksmi par konstatētajiem pārkāpumiem. Kā liecina Valsts Kancelejas veiktās aptaujas dati par sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu, 8% aptaujāto nezināja, kas ir trauksmes celšana, savukārt 36 % uzskatīja, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, kolēģu, paziņu vai kaimiņu interešu aizskārumu.[16]
Attieksmes maiņa par trauksmes celšanu kā pozitīvu lietu, kā arī izpratnes veidošanās par trauksmes celšanu kā cilvēku pamattiesībām neklusēt par novērotajiem pārkāpumiem, ilgtermiņā spētu trauksmes cēlēju skaitu un trauksmes celšanas nozīmi kopumā.
Raksts tapis projekta “Atbalsts trauksmes cēlējiem” ietvaros, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.
[1] Law on protection of Whistleblowers. Article 12. Remuneration for valuable information.
https://prokuraturos.lt/data/public/uploads/2020/02/1.9-225-praneseju-apsaugos-istatymas-eng.pdf
[2] Nyrerod Theo, Spagnalo Giancarlo. Myths and Numbers on Whistleblower Rewards. 6.p.
https://www.econstor.eu/bitstream/10419/204755/1/site-wp0044-2.pdf
[3] National Whistleblower Center. The False Claims Act.
https://www.whistleblowers.org/protect-the-false-claims-act/
[4] False Claims Act. Whistleblower rewards under the falce claim act.
https://constantinecannon.com/practice/whistleblower/whistleblower-types/whistleblower-reward-laws/fca/
[5] Transparency International (2018) Whistleblower reward programmes. 3.lpp
https://knowledgehub.transparency.org/assets/uploads/helpdesk/Whistleblower-Reward-Programmes-2018.pdf
[6] Nyrerod Theo, Spagnalo Giancarlo. Myths and Numbers on Whistleblower Rewards. https://www.econstor.eu/bitstream/10419/204755/1/site-wp0044-2.pdf
[7] National Whistleblower Center. Q: Why do whistleblower reward laws work?
https://www.whistleblowers.org/faq/whistleblower-rewards-faq/
[8] Masaki Iwasaki. Effects of External Whistleblower Rewards on Internal Reporting. 4. p. Pieejams:
http://www.law.harvard.edu/programs/olin_center/Prizes/2018-1.pdf
[9] Tupat. 3.lpp
[10] Transparency International (2018) Whistleblower Reward programmes. 4.p. Pieejams:
https://knowledgehub.transparency.org/assets/uploads/helpdesk/Whistleblower-Reward-Programmes-2018.pdf
[11] Turpat.
[12] Transparency International (2018) Whistleblowers Reward programmes. p.5
https://knowledgehub.transparency.org/assets/uploads/helpdesk/Whistleblower-Reward-Programmes-2018.pdf
[13] National Whistleblowers Center. Q. Do whistleblower reward laws encourage false reports?
https://www.whistleblowers.org/faq/whistleblower-rewards-faq/
[14] Delna (2020) Tiešsaistes konference. “Trauksmes Celšana: Nākamais līmenis” 2020. gada 5. un 6. novembrī. 9.lpp Pieejams:
https://delna.lv/wp-content/uploads/2020/12/TC-konference-Zinojums-2020.pdf
[15] Valsts Kanceleja (2021) Trauksmes Celšana un Trauksmes Cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2020. gadu 5.lpp
https://www.mk.gov.lv/lv/media/9291/download
[16] lvportāls (2021) Kā atpazīt trauksmes celšanas gadījumus?
https://lvportals.lv/dienaskartiba/324647-ka-atpazit-trauksmes-celsanas-gadijumus-2021
Ziņojums par kļūdu
Mūsu redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: