Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Gan likums, gan Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju aizsardzības direktīva nosaka, ka uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 50 darbinieki, ir jāievieš efektīvs trauksmes celšanas mehānisms.[1] Šajā rakstā apskatīsim, ko paredz iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, kāds ir to mērķis, kā arī aplūkosim Delnas pārskatu par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu Latvijā.

ES direktīva

Iekšējā trauksmes celšanas sistēma tiek ieviesta ar mērķi sniegt iespēju iestādēs un uzņēmumos nodarbinātajiem droši ziņot par darbā konstatētiem pārkāpumiem, kas ietekmē sabiedrības intereses, kā arī garantēt trauksmes cēlēju aizsardzību.

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā “par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem” secināts, ka iekšējā ziņošana par konstatētājiem pārkāpumiem ir labākais veids, kā informācija var tikt nogādāta tām personām, kuras var sekmēt sabiedrības interešu apdraudējuma agrīnu un efektīvu novēršanu.[2] Attiecībā uz iekšējām trauksmes celšanas sistēmām norādīts, ka efektīvai savienības tiesību aktu pārkāpumu novēršanai, būtiski panākt, lai informācija par iespējamo pārkāpumu ātri nonāktu līdz personām, kuras ir vistuvāk problēmas cēlonim. Tādēļ direktīvā teikts, ka ziņojošās personas vispirms būtu jāmudina izmantot iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un ziņot savam darba dēvējam.[3]

Iekšējās trauksmes celšanas procedūra

Valsts Kanceleja 2019. gadā ir izstrādājusi vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmu izveidei. Vadlīnijās norādīts, ka sistēma tiek veidota sasaistē ar iekšējās kontroles procedūrām, kā piemēram, korupcijas novēršanas, ētikas un atbilstības pasākumiem. Finanšu sektorā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām jau šobrīd ir uzdevums nodrošināt iespēju darbiniekiem iekšēji ziņot par pārkāpumiem, lai veicinātu korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai veidotu prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu.[4]

Kā nosaka Trauksmes celšanas likums, par iekšējās trauksmes celšanas sistēmas esamību darbinieks tiek informēts, uzsākot darba tiesiskās vai dienesta attiecības ar konkrēto iestādi vai uzņēmumu, vai arī uzsākot cita veida ar profesionālo darbību saistītas tiesiskās attiecības, nodrošinot par to viegli pieejamu informāciju.[5]

Jautājumi, kas saistīti ar iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, nosakāmi organizācijas iekšējās kārtības noteikumos – atsevišķā iekšējā dokumentā, (piemēram, jauna procedūra, vadlīnijas, politikas dokuments) vai arī tiek ietverti kā atsevišķa daļa atbilstošā jau esošā vai jaunā iekšējā dokumentā. [6]

Par kādiem pārkāpumiem ziņot, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu?

Valsts Kancelejas vadlīnijās norādīts, ka pārkāpumu raksturs, par ko ziņot izmantojot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, nosakāms katras organizācijas iekšējās kārtības noteikumos, norādot arī gadījumus, kuros uzreiz vērsties institūcijā, kuras kompetencē ir konkrētā pārkāpuma novēršana.[7]

Sistēmas ieviešanas un likuma izpildes prakse

2020. gada oktobrī Delna veica priekšizpēti par iekšējo trauksmes sistēmu ieviešanu, ar mērķi veicināt iekšējo sistēmu pilnveidi, skatot, cik efektīvi darbojas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un, cik lielā mērā tās atbilst noteiktajam Valsts Kancelejas vadlīnijām. Rezultātā tika secināts, ka lielākajā daļā iestāžu trauksmes celšanas sistēma tika izstrādāta pilnībā no jauna, bet divas publiskā sektora iestādes papildināja jau esošo sistēmu. Delna arī secināja, ka ne visās iestādēs un uzņēmumos, notiek regulāras darbinieku un jauno darbinieku apmācības par trauksmes cēlēju iekšējo sistēmu.[8]

Raksts tapis projektā “Atbalsts trauksmes cēlējiem”, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.

---

[1]Celtrauksmi.lv (2020) Iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Soli pa solim.

[2] Eiropas parlamenta un padomes Direktīva ES 2019/1937paL305/23. 33. punkts par to personu aizsardzību, kuras ziņo par savienības tiesību aktu ziņojumiem

[3] Eiropas parlamenta un padomes Direktīva ES 2019/1937paL305/25 47.punkts par to personu aizsardzību, kuras ziņo par savienības tiesību aktu ziņojumiem

[4] Valsts Kanceleja (2019) Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas izveidei. 6. lpp.

[5] Trauksmes celšanas likums. 5. pants. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma.

[6] Valsts Kanceleja (2019) Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas izveidei. 6. lpp.

[7]Valsts Kanceleja (2019) Labās prakses vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei. 8.lpp.

[8] Delna (2020) Iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešana Latvijā. 3. lpp.