“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sarunu festivālā “LAMPA” 2021. gada augustā rīkoja diskusiju “Kāpēc celt trauksmi par pārkāpumiem darba vietā?”, lai runātu par to, kā novērst pārkāpumus un nejēdzības, kas kaitē sabiedrības interesēm, kāda ir trauksmes celšanas būtība un ar ko trauksmes cēlējs var rēķināties. Diskusijā piedalījās Delnas Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante Krista Asmusa, SCHWENK Latvija juridiskā direktore Evita Goša un uzņēmuma “Latvijas Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Rapa, attālināti pieslēdzās un savā trauksmes cēlēja stāstā dalījās bērnu kardiologs un profesors Dr. Eriks Meijbūms (Erik Meijboom) no Nīderlandes. Diskusiju moderēja Delnas direktore Inese Tauriņa.

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā ir vērtējama kā ļoti laba. Atsaucoties uz Nīderlandes trauksmes cēlēja, bērnu kardiologa profesora Dr. Ērika Meijbūma stāstu, kad ziņojot par augstiem bērnu mirstības rādītājiem, ārsts tika atlaists no darba un pieredzēja neskaitāmas citas nelabvēlīgas sekas, Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa atzina, ka Latvijā šāda situācija nebūtu iespējama, jo Trauksmes celšanas likums paredz virkni aizsardzības pasākumu, ko saņem trauksmes cēlējs. Arī pārējie diskusijas dalībnieki spēkā esošo likumu vērtēja kā ļoti labu, un uzsvēra, ka, izstrādājot likumu, Latvijai bija iespēja ņemt vērā pasaules labāko praksi.

K. Asmusa vērsa uzmanību, ka šobrīd spēkā esošajā Trauksmes celšanas likumā ir sagaidāmas izmaiņas saistībā ar Eiropas Savienības direktīvas pārņemšanu un tā rezultātā tiks pieņemts jauns likums. K. Asmusa uzsvēra, ka kopumā jaunais likums neparedz daudz jaunumu un tas norāda, ka pašreizējais regulējums nodrošina svarīgākās lietas. Kā viena no izmaiņām līdz ar jaunā likuma pieņemšanu ir aizsargājamo personu loka paplašināšana – turpmāk Trauksmes celšanas likums aizsargās ne vien trauksmes cēlēju un viņu radiniekus, bet arī ar trauksmes cēlēju saistītās personas.

Pārkāpumu novēršanas atslēga – labas darba vides veidošana

Darba videi ir būtiska loma trauksmes cēlēju atbalstā un trauksmes celšanas veicināšanā. SCHWENK LATVIA juridiskā direktore Evita Goša norādīja, ka uzņēmumos būtiski ir radīt procedūras un politikas, kas veido tādu vidi, kurā nerodas pārkāpumi un kādam ir jācieš. Ir svarīgi izveidot tādu korporatīvo pārvaldību, kas minimizē iespējamību, ka darbiniekiem vispār būtu jāceļ trauksme. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir svarīgi uzņēmumos veidot kultūru, kurā darbinieki un sadarbības partneri jūtas iedrošināti un nebaidās runāt par potenciālajiem pārkāpumiem gadījumā, ja pārkāpums tomēr notiek.

Kultūras maiņa uzņēmumos un sabiedrībā

Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas uzņēmumos galvenais mērķis ir aizsargāt cilvēkus. Sabiedrības kultūras maiņa, izmaiņas cilvēku izpratnē par trauksmes celšanu, ir pamats trauksmes celšanas kultūras attīstībai. Uzņēmuma “Latvija Finieris” arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Rapa norādīja, ka Latvijas vēsturiskā pieredze ir izveidojusi priekštatu, ka ziņošana par pārkāpumiem ir saistīta ar “stučīšanu” un tai ir negatīva nokrāsa. Neskatoties uz vēsturisko mantojumu, K. Rapa uzsvēra, ka uzņēmumi ar savām vērtībām var mainīt esošo priekštatu par trauksmes celšanu un likt uzsvaru uz ieguvumiem, ko trauksmes celšana sniedz uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.

E. Goša norādīja, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanā uzņēmumos svarīgs ir labais piemērs, ko var sniegt uzņēmumi, kuros šī sistēma un trauksmes celšanas kultūra veiksmīgi darbojas. Līdz ar to svarīgi ir, lai šie veiksmīgie uzņēmumi dalās ar savu pieredzi un tādējādi mudina citus sekot viņu labajai praksei.

Trauksmes celšana ir būtisks rīks pārkāpumu un nejēdzību, kas notiek darba vietā, novēršanai. Lai arī trauksmes celšanas jomu Latvijā regulē labs regulējums, šī joma vēl tikai attīstās. Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gadā un 2021. gada nogalē stāsies spēkā jauns likums, kas uzlabos jau esošo regulējumu. Līdz ar uzlabojumiem trauksmes celšanas regulēšanā, būtiski ir veicināt arī sabiedrības uztveres maiņu par trauksmes celšanu, liekot uzsvaru uz ieguvumiem, ko uzņēmumi un sabiedrība tādā veidā iegūst.

Diskusijas dalībnieki atzīst, ka uzņēmumiem ir jārada tāda darba vide, kura minimizē nepieciešamību celt trauksmi, turklāt uzņēmumiem, kuros iekšējās trauksmes celšanas sistēmas efektīvu darbojas, ir jābūt vēlmei dalīties ar labās prakses piemēriem un jāiedvesmo tie, kuri vēl nav izlēmuši par labu šo sistēmu ieviešanai. Trauksmes celšana ir kā ilgtermiņa ieguldījums, kas veiksmīgi ieviests un attīstīts var uzņēmumu (arī valsti) tuvināt lielākai labklājībai un ilgtspējai.

Kur un kā celt trauksmi?

Nereti trauksmes cēlēji nav pārliecināti, kas ir trauksmes celšana, kā ziņot par iespējamu pārkāpumu, lai šo neskaidrību mazinātu Delnas iniciatīva “Alianse pret korupciju Latvijā” ir izstrādājusi rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem, kas skaidro arī to, kādos veidos trauksmes cēlējs ir aizsargāts.

Mēs arī aicinām potenciālos trauksmes cēlējus neklusēt un neskaidrību gadījumā sazināties ar Delnas Trauksmes celšanas centru, zvanot uz konsultatīvo tālruni +371 25 756 653, sūtot e-pastu konsultacijas@delna.lv vai vēstuli Delnas birojam Citadeles ielā 8, Rīgā, LV-1010, Latvija. Aicinām arī sekot līdz Delnas Trauksmes celšanas centra jaunumiem Delnas mājaslapā www.delna.lv un celtrauksmi.lv, kā arī Delnas sociālajos tīklos Facebook un Twitter.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Latvijas nodaļa. Delna ir Latvijas vadošā nevalstiskā organizācija pretkorupcijas jomā. Delnas mērķis ir veidot atklātu, taisnīgu un demokrātisku sabiedrību, kas ir brīva no korupcijas politikā, valsts un privātajā sektorā, kā arī personu savstarpējās attiecībās. Viens no Delnas darbības virzieniem un stratēģiski svarīga prioritāte ir pilsoniskā vide un atbildība – sabiedrības informēšana un izglītošana par atklātību un pretkorupciju, atbalsts trauksmes cēlējiem un trauksmes celšanas veicināšana.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.