KAS IR SABIEDRĪBAS INTERESES TRAUKSMES CELŠANĀ?

Trauksmes celšana ir nesamierināšanās ar pārkāpumiem vai nejēdzībām – tā ir iespēja novērst uzņēmuma vai valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un izkrāpšanu, nodrošināt likuma un cilvēktiesību ievērošanu. Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju – personu, kura ziņo par novērotu pārkāpumu. Tādēļ par pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses, aicinām ziņot šajā likumā paredzētajā kārtībā. Trauksmes celšanas likums paredz sešas pazīmes, kurām ir jāizpildās, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tās ir:

• iesniegumu iesniedz fiziska persona;
• persona sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu;
• iespējamais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
• persona sniegto informāciju uzskata par patiesu;
• informācija ir gūta darba vidē – veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
• personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Kaitējums sabiedrības interesēm ir viena no pazīmēm, kam jāatbilst personas sniegtajai informācijai, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tomēr – kas trauksmes celšanas kontekstā ir sabiedrības intereses?

Trauksmes celšanas likums uzskaita virkni jomu, par kurās novērotiem pārkāpumiem būtu īpaši ceļama trauksme. Tādi pārkāpumi var būt, piemēram, aplokšņu algas, kukuļdošana, diskriminācija, interešu konflikta situācijas un citi pārkāpumi likuma 3. panta pirmajā daļā minētajās jomās. Tomēr Trauksmes celšanas likumā noteiktais saraksts nav izsmeļošs, un ikviens ir aicināts celt trauksmi par jebkuru darba vidē novērotu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Valsts kanceleja skaidro, ka sabiedrības intereses ietver Latvijas tiesību aktu pārkāpumus, Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus, un tās ir gan normu pārkāpumi, gan arī rīcība, kas ir pretēja tiesību aktu mērķim. Tomēr paliek atvērts jautājums par to, kā personai identificēt sabiedrības intereses viņa konkrētajā pieredzētajā gadījumā.

Delna rekomendē raudzīties uz sabiedrības interešu elementu no pretējās puses – atbildot uz jautājumu, vai konkrētajā gadījumā ir vērojamas privātas intereses. Ir svarīgi atcerēties, ka rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Trauksmes celšana nebūs informācijas sniegšana, piemēram, par personīgu strīdu ar darba devēju vai kaimiņu nesaskaņas. Līdz ar to, ja, gatavojoties ziņošanai varat identificēt tikai personīgo interešu elementu konkrētajā lietā, situācija visticamāk neatbildīs trauksmes celšanas pazīmei – “var kaitēt sabiedrības interesēm”.

Tāpat ir būtiski norādīt, ka jēdziens “sabiedrība” ne vienmēr attiecas uz visu sabiedrību kopumā. Trauksmes celšanas izpratnē kaitējums sabiedrībai var attiekties arī uz noteiktu sabiedrības daļu, piemēram, konkrētu uzņēmuma kolektīvu, pilsētu, reģionu vai sabiedrības grupu. Tāpat arī apstāklis, ka iesniedzējs ir daļa no skartās sabiedrības, uzreiz nenozīmē, ka konkrētajā gadījumā netiek skarta arī lielāka sabiedrības daļa. Izšķirošais elements sabiedrības kaitējuma identificēšanā ir mērķis, kādu var sasniegt personas iesniegtais trauksmes cēlēja ziņojums – vai tas var pasargāt sabiedrību no konkrētā pārkāpuma.

Piemēri

Jānis un Pēteris ir kaimiņi. Pēteris ilgāku laiku nav savā pagalmā nopļāvis zāli. Jānis Pēterim ir uz to norādījis jau vairākas reizes, tomēr Pēteris nav rīkojies un zāli nepļauj. Jānis vēršas Pašvaldības policijā ar trauksmes cēlēja ziņojumu par to, ka Pēteris neievēro pienākumu uzturēt savu īpašumu kārtībā.

Konkrētajā piemērā NAV sabiedrības interešu aizskāruma. Lai arī Pēterim var būt normatīvajos aktos noteikts pienākums kopt sev piederošo īpašumu, tomēr Jāņa iesniegums ir vērsts uz personīgo nesaskaņu risināšanu, lai panāktu, ka Pēteris nopļautu zāli. Apstāklī, vai Pēteris ir vai nav nopļāvis zāli, nav plašākas sabiedrības interešu elementa.

Anna pieteicās darbā par būvmateriālu veikala noliktavas pārzini. Viņa līdzīgā amatā ir strādājusi jau iepriekš. Šim pašam darbam pieteicās arī Juris, kuram nav iepriekšējas darba pieredzes. Anna tika aicināta uz interviju un klātienē iepazinās ar darba vietu un darba pienākumiem. Tomēr līdz ko Juris pieteicās amatam, viņu pieņēma darbā bez intervijas. Annai ir aizdomas par to, ka būvmateriālu veikals ir Annu diskriminējis dzimuma dēļ. Anna vēršas Valsts darba inspekcijā ar trauksmes cēlēja ziņojumu.

Šajā piemērā IR sabiedrības interešu aizskārums. Diskriminācijas aizliegums ir Satversmē nostiprinātas cilvēktiesības. Sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka darba devēji diskriminē vai citādi pārkāpj potenciālo darbinieku cilvēktiesības. Tāpat sabiedrības interesēs ir radīt tādu darba tirgu, kurā katram indivīdam ir vienlīdzīgas iespējas un tiesības.

Sabiedrības interešu identificēšanā trauksmes cēlēja ziņojumā ir būtisks posms ceļā uz kvalitatīvākiem trauksmes cēlēja ziņojumiem. Turklāt, sabiedrībā ir nepieciešama lielāka izpratne par trauksmes celšanas pazīmēm un to, kādos apstākļos un kādos jautājumos var izmantot trauksmes celšanas sistēmu. Palielinoties iedzīvotāju izpratnei, arī kopējā trauksmes celšanas statistika varētu sākt uzlaboties.

Krista Asmusa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante (Krista.Asmusa@delna.lv).

Šis raksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.