You are currently viewing NEGATĪVAS SEKAS TRAUKSMES CĒLĒJAM: KĀ RĪKOTIES ATBILDĪGAJAI IESTĀDEI

NEGATĪVAS SEKAS TRAUKSMES CĒLĒJAM: KĀ RĪKOTIES ATBILDĪGAJAI IESTĀDEI

  • Post category:Jaunumi

Iedzīvotāju uzticība trauksmes celšanas sistēmai Latvijā ir zema. Atbilstoši 2023. gada Eirobarometra datiem 24% Latvijas iedzīvotāju nav gatavi ziņot par novērotu korupciju, jo uzskata, ka ziņotāji nav aizsargāti. Savukārt, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2024. gadā pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas dati iezīmē vēl negatīvāku ainu – 71% aptaujāto iedzīvotāju drīzāk vai pilnībā piekrīt apgalvojumam, ka, ceļot trauksmi par savā darba vietā novērotiem pārkāpumiem, trauksmes cēlējam radīsies negatīvas sekas. Minētie dati demonstrē to, cik svarīgi ir veicināt sabiedrības uzticību trauksmes celšanas sistēmai, un cik nozīmīgi ir skaidrot sabiedrībai iespējas aizsargāt savas tiesības. Šajā rakstā Delna sīkāk aplūkos divus konkrētus trauksmes cēlēju gadījumus, kuros trauksmes cēlējiem iestājās negatīvas sekas, un to, kas atbildīgajām iestādēm būtu jāņem vērā, izskatot šādas lietas. 

PIEMĒRS: ATBRĪVOŠANA PĒC ABPUSĒJAS VIENOŠANĀS

Gvido (vārds mainīts) ir valsts akciju sabiedrības “A” valdes loceklis. Laikam ejot, Gvido ievēroja, ka VAS “A” nelietderīgi izmanto publiskos resursus. Gvido par novēroto situāciju vēlējās celt trauksmi. Tomēr, ņemot vērā, ka VAS “A” ir valsts akciju sabiedrība ar būtisku ietekmi Latvijas ekonomikā un politikā, Gvido ir pārliecināts, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Gvido tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts. Līdz ar to Gvido izmantoja Trauksmes celšanas likumā paredzēto iespēju celt trauksmi publiski un publicēja rakstu par novēroto situāciju mediju portālā. 

Pēc minētās publikācijas VAS “A” padome vērsās pie Gvido ar piedāvājumu – parakstīt abpusēju vienošanos par VAS “A” pārstāvēšanas izbeigšanu, tādējādi saņemot kompensāciju un pozitīvo novērtējumu par līdzšinējo darbu, vai arī neparakstīt vienošanos un tādā gadījumā padome izteiktu Gvido neuzticību, kā rezultātā Gvido nesaņemtu kompensāciju vai novērtējumu. Rezultātā Gvido parakstīja abpusēju vienošanos, ar ko Gvido atkāpjas no valdes locekļa amata VAS “A”. 

PIEMĒRS: ATBRĪVOŠANA REORGANIZĀCIJAS REZULTĀTĀ

Einārs (vārds mainīts) savā darba vietā novēroja situāciju, kura Eināra ieskatā bija prettiesiska. Par šo Einārs iesniedza trauksmes cēlēja ziņojumu. Neilgi pēc ziņojuma iesniegšanas, Eināra darba devējs uzsāka darba vietas efektivitātes izvērtējumu, lai noskaidrotu, vai nepieciešams samazināt nodarbināto skaitu pienākumu dublēšanās dēļ. Šis izvērtējums primāri skāra Eināra nodaļu. Izvērtējuma rezultātā secināts, ka Eināra amats pārklājas ar citu darba vietā esošo amatu, turklāt Eināram nav iespējams nodrošināt citu viņa kvalifikācijai atbilstošu darba vietu, tāpēc Einārs ir atbrīvojams no amata. Einārs ar šo situāciju nebija mierā, tāpēc vērsās Valsts darba inspekcijā (VDI), jo bija pārliecināts, ka viņa atbrīvošana no amata ir tieši saistīta ar viņa iepriekš iesniegto trauksmes cēlēja ziņojumu, un veiktais efektivitātes izvērtējums ir mākslīgi izveidots process, lai atbrīvotos no Eināra šķietami korekti un tiesiski. 

KĀ RĪKOTIES ATBILDĪGAJAI IESTĀDEI?

Abi aprakstītie gadījumi demonstrē to, ka negatīvās sekas, kas var iestāties trauksmes cēlējam, ne vienmēr ir tik acīmredzamas kā pēkšņa, vienpusēja trauksmes cēlēja atbrīvošana no darba. Ļoti bieži tas tiek ietērpts abpusējas vienošanās vai kādu iekšēju organizatorisku procesu veidā. Tomēr šādiem procesiem bieži vien pamatā ir tieši vēlme atbrīvoties no kādas konkrētas personas. 

Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam (TC likums), VDI nodrošina konsultācijas par iespējām novērst trauksmes cēlējam, viņa radiniekam vai saistītajai personai radītās nelabvēlīgās sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā. Tāpat TC likums paredz, ka VDI veic administratīvā pārkāpuma procesu par negatīvu seku radīšanu trauksmes cēlējam.  

Diemžēl līdz šim Delna ir novērojusi, ka VDI trauksmes celšanas lietām pieiet formāli un neefektīvi. Piemēram, Eināra lietā VDI norādīja, ka VDI nav kompetenta vērtēt darbinieku skaita samazināšanas nepieciešamības pamatojumu. Tāpat VDI norādīja, ka lietā vispār nav pierādījumu, ka darba devējs ir zinājis, ka Einārs ir trauksmes cēlējs. 

Šāda VDI pieeja praksē iezīmē vairākas problēmas. 

Pirmkārt, darbinieku skaita samazināšana ir šķietami ērts veids, kā darba devējam atbrīvoties no trauksmes cēlēja, jo VDI šo jautājumu nevērtēs vispār. Delna piekrīt VDI norādei par to, ka tā nav tiesīga vērtēt darbinieku skaita samazināšanu pēc būtības, tomēr VDI būtu jāveic vismaz darbinieku skaita samazināšanas metodes vērtēšana. Piemēram, Eināra lietā izvērtējums, uz kā pamata tik samazināts darbinieku skaits, skāra tikai Eināra nodaļu. Rodas jautājums, kāpēc netika vispirms veikts izvērtējums, lai identificēju konkrēto nodaļu, kurā tiks samazināts darbinieku skaits, bet tā vietā tika izvēlēta viena nodaļa bez objektīva pamatojuma. Tāpat VDI varētu iedziļināties kopējos principos un apstākļos, kas tika ņemti vērā darbinieku skaita samazināšanas procesā. Protams, VDI nevērtēs, vai darbinieku skaita samazināšana darba devējam bija ekonomiski un saimnieciski nepieciešama, tomēr VDI vajadzētu vērtēt, vai tā ir notikusi objektīvi un pamatoti. 

Otrkārt, pēc VDI secinājumiem šķiet, ka darba devējam atliek noliegt to, ka tas ir zinājis par trauksmes celšanas faktu, un tādējādi nelabvēlīgās sekas nebūs saistāmas ar darba devēju. Delnas ieskatā arī šāda pieeja neaizsargā trauksmes cēlēju. Tā vietā būtu nepieciešams vērtēt to, vai ir pamats domāt, ka darba devējs zināja par trauksmes celšanas faktu. 

SECINĀJUMI 

Diemžēl Eināra lieta nav vienīgais gadījums, kurā Delnas ieskatā VDI nav veikusi pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tāpat arī VDI nav vienīgā iestāde, kurā ir nepieciešams stiprināt izpratni par trauksmes cēlēju aizsardzību. Ir nepieciešams nacionālā līmenī stiprināt to personu kompetenci, kas strādā ar trauksmes cēlēju lietām. Mēs nevaram sagaidīt, ka pieaugs iedzīvotāju skaits, kuri tic, ka trauksmes celšana bez nelabvēlīgām sekām ir iespējama, un palielināsies to iedzīvotāju skaits, kas ziņo par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kamēr neveidosies stabilāka prakse trauksmes cēlēju aizsardzībā.  

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā skatīt šeit ->

Raksts sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu, vispirms iezīmējiet to un pēc tam nosūtiet mūsu redaktoriem ar Ctrl+Enter.