Sergejs Muravjovs – Mums ir jāaizsargā trauksmes cēlēji

Mēs aicinājām Sergeju Muravjovu, Transparency International Lietuvas nodaļas vadītāju dalīties ar savu pieredzi par trauksmes celšanas jautājumiem. Viņš ir viens no rudenī plānotās Trauksmes celšanas konferences runātājiem.

Kādas ir Jūsu domas par trauksmes celšanu? Kādi, Jūsuprāt, būtu iemesli, kāpēc cilvēkiem celt trauksmi?

Trauksmes celšana var būt spēcīgs rīks, kas palīdz cilvēkiem uzzināt par dažādiem jautājumiem, problēmām. Citādi nereti nebūtu iespējas uzzināt par tādām lietām, kā seksuālā uzmākšanās, ļaunprātīga varas izmantošana darba vietā, korupcija un līdzīgiem pārkāpumiem.

Jā, es patiesi ceru, ka vairums cilvēku nav saskārušies ar dilemmu – vai trauksme būtu jāceļ, vai nē. Pieņemt lēmumu celt trauksmi nav viegli, jo tā ir darbība, kas uztrauks ne tikai trauksmes cēlēja vadītājus, bet kuru var nepareizi uztvert arī darba kolēģi. Tas nozīmē, ka trauksmes cēlēji riskē ne vien ar sevi, bet var radīt problēmas arī saviem tuvajiem.

Kad kāds man jautā, kādēļ būtu jāceļ trauksme, es atbildu, ka parasti cilvēki izlemj ziņot gadījumos, kad tie apzinās, ka kaut kas notiek nepareizi, un viņi nespēj ar to sadzīvot. Sabiedrības interešu un kopējā labuma vārdā par to ir jāziņo. Tomēr, manuprāt, uzņēmumu vadītāju uzdevums ir rūpēties, lai darbinieki nenonāktu līdz situācijai, kurā nepieciešams celt trauksmi vai ziņot.

Katrs likums par trauksmes cēlēju aizsardzību, katrs regulējums attiecībā uz trauksmes cēlājiem kalpo kā atgādinājums vadītājiem par nepieciešamību ievērot profesionālismu attiecībā pret kolēģiem. Vadītājiem jābūt empātiskākiem, jāspēj saklausīt kolēģu izteiktās bažas, kā arī jānodrošina, ka darbinieki var droši paust savas bažas.

Šīs ir galvenās lietas, ko min cilvēki, kad runā par trauksmes cēlājiem un viņu aizsardzību, jo ir skaidrs – kad cilvēkiem ir vadlīnijas, kad ir organizācijas, kas piemēro labākos standartus, būs mazāk cilvēku, kuriem būs jāceļ trauksme. Tas ir iemesls, kādēļ es tik ļoti uzsveru iespējamo pārkāpumu novēršanu, jo galu galā – kad cilvēki ceļ trauksmi, pārkāpumi jau ir notikuši.

Kā Jūs definētu trauksmes cēlēju?

Es aicinu par trauksmes cēlēju nedomāt normatīvajos aktos atrodamo definīciju līmenī. Manuprāt, trauksmes cēlēji nav parasti cilvēki. Viņi ir drosmīgi, ļoti novērtē atklātību, un ir unikāli dažādos veidos. Trauksmes cēlēji ir gatavi iet cauri dažādām grūtībām un vairumam neērtu momentu, lai spētu nodot savu ziņojumu. Būtu kļūdaini pieņemt, ka jebkurš spētu ziņot.

Manuprāt, kad cilvēki runā par  trauksmes cēlējiem, visi parasti domā par tiem augsta līmeņa gadījumiem, par kuriem mēs visi esam dzirdējuši. Taču bieži vien tiek ziņots arī par ikdienas gadījumiem, kurus gan mēs parasti neuztveram kā trauksmes celšanu.

Jebkurai sabiedrībai būtu jāmudina cilvēkus sniegt atgriezenisko saiti un kritiski runāt par publisko pakalpojumu sniegšanu un darba atmosfēru organizācijās. Piemēram, visdrīzāk mēs katrs esam saskārušies ar pašvaldību, pakalpojumu dienestiem. Cilvēki, kas dzīvo daudzstāvu ēkā – kad viņu kāpņu telpa ir netīra, var izlemt piezvanīt ēkas pārvaldniekam, lai pārliecinātos, ka nākamreiz kāpņu telpa tiktu iztīrīta. Iespējams, šīs ir ļoti niecīgas lietas, bet no šādām lietām viss sākas, un, manuprāt, tas parāda, ka cilvēki var ziņot un celt trauksmi par daudz lielākām problēmām.

Ko Jūs savā darbā darāt, kas palielina izpratni par trauksmes celšanu?

Es strādāju Transparency International Lietuvas nodaļā. Mēs esam sabiedrības interešu aizstāvības komanda, kas profesionāli strādā ar šiem jautājumiem. Daudzus gadus mēs strādājām pie tā, lai tiktu pieņemts Trauksmes cēlēju aizsardzības likums.  Pozitīvi vērtējams tas, ka tagad, kad likums ir pieņemts, redzams, ka tas arī tiek izmantots. Tagad mūsu galvenais izaicinājums ir pārliecināties, ka cilvēki, kuri ziņo, tiek atbilstoši aizsargāti. Cilvēkiem ir precīzi jāzina, kā strādā ziņojumu kanāli, kad tie ziņo par iespējamu ļaunprātīgu rīcību vai pārkāpumiem organizācijā, tāpēc ir svarīga to cilvēku drošība, kuri patiesi vēlas rīkoties, lai viņu apkārtējā vide kļūst labāka. Varētu būt risks, ka trauksmes cēlēja ziņojumam var piekļūt personas, kurām nevajadzētu būt nekādam sakaram ar šiem datiem, sniegtā informācija var tikt nopludināta, vai nonākt pie cilvēkiem, par kuriem ir ziņots. Tā rezultātā trauksmes cēlējus var apklusināt viņu vadītāji.

Par ko Jūs runāsiet trauksmes celšanas konferencē rudenī? Kādi ir galvenie temati, ko plānojat apspriest?

Es vēlētos runāt par trauksmes celšanas reālo praksi. Es vēlētos vērst uzmanību uz dažādu iestāžu vadītāju, menedžeru, atbilstības speciālistu lomu un atbildību, lai nodrošinātu pareizu iekšējo ziņojumu veikšanu. Lietuvas Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma uzdevums nav tikai pārliecināties, ka par šādiem gadījumiem tiek ziņots. Mūsu likuma uzdevums ir ne tikai nodrošināt to, ka ziņojumi tiek iesniegti un izskatīti, bet jānotiek izmaiņām arī organizāciju kultūrā, kultūras maiņai arī lielākajās privātā un publiskā sektora institūcijās.

Es apzinos, ka no vairuma pārkāpumu, par kuriem ziņo, ir iespējams izvairīties, ja organizācijas vadība pietiekami rūpējas par darba vidi, pārliecinoties, ka netiek izdarīti pārkāpumi un zina, ka, ja ir pieļautas kļūdas, tās tiek risinātas. Ir svarīgi, ka komanda apzinās, ka par jebkuru jautājumu vai aizdomām var runāt, un šos jautājumus risinās. Tas ir kas tāds, ko mēs varam sasniegt, vai vismaz – mēs varam šo situāciju uzlabot, kas jau būtu liels sasniegums. Visbeidzot, tas palīdzētu saprast, kā novērtēt trauksmes cēlēju aizsardzības panākumus jebkurā no valstīm. Jo kopumā tiesiskā regulējuma panākumus nenosaka atklāto lietu vai ziņojumu skaits, bet gan vispārējais uzlabojums ikdienas darbību kvalitātē, kā arī riska pārvaldības kvalitātē.

Raksts tapis projektā “Atbalsts trauksmes cēlējiem”, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.

Alianse pret korupciju Latvijā ir brīvprātīga, neformāla sadarbības platforma starp uzņēmējiem un uzņēmumiem, Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm un atbildīgiem cilvēkiem. Alianses uzdevums ir cīnīties pret korupciju, jo, kur korupcija ir mazāka, tur sekmīgāk attīstās uzņēmējdarbība, notiek labvēlīgas valstiskas pārmaiņas, ceļas labklājība un ieguvējs ir katrs cilvēks.