Trauksmes celšanas likums noteic, ka ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi, viņam, viņa radiniekam un saistītajai personai ir tiesības uz atbrīvošanu no juridiskās atbildības. Pirmajā brīdī varētu likties, ka šis ir ērts veids, kā pasargāt sevi no atbildības par līdzdalību pārkāpumā. Tomēr, iedziļinoties šajā jautājumā, ir skaidrs, ka likumdevējs nav vēlējies trauksmes celšanas mehānismu padarīt par iespēju izvairīties no atbildības par jebkādu pārkāpumu izdarīšanu. Kā ir interpretējama šī trauksmes cēlējam noteiktā aizsardzības garantija un kādas ir tās robežas – to skaidrosim šajā rakstā.
Pienākums atbrīvot trauksmes cēlēju no juridiskās atbildības nav tikai Latvijas likuma prasība – šāds pienākums ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Trauksmes cēlēju direktīvā. Tomēr direktīvā šis ir paskaidrots plašāk nekā Latvijas likumā. Direktīva noteic, ka ziņojošām personām neiestājas atbildība par ziņotās vai publiskotās informācijas iegūšanu vai piekļuvi tai. Tas attiecas gan uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs publisko dokumentus, kuriem tam ir likumīga piekļuve, gan uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs izgatavo šādu dokumentu kopijas vai iznes tos no organizācijas telpām. Piemēram, gadījumā, kad trauksmes cēlējs ir ieguvis informāciju, piekļūstot kolēģu e-pastiem vai datnēm, iegūstot organizācijas telpu attēlus vai iekļūstot telpās, kurām trauksmes cēlējam parasti nav piekļuves.
Tomēr būtiski ir izprast robežu, līdz kurai darbības var uzskatīt par tādām, kas bija nepieciešamas trauksmes celšanai, un tādām, kas pašas par sevi ir noziedzīgs nodarījums. Piemēram, ja trauksmes cēlējs ir ieguvis informāciju vai piekļuvi attiecīgajai informācijai vai dokumentiem, fiziski ielaužoties telpās vai uzlaužot datorsistēmas, uz šādām situācijām nebūtu attiecināma trauksmes cēlēja atbrīvošana no juridiskās atbildības.
Līdz ar to secināms, ka trauksmes cēlēja atbrīvošana no atbildības attiecas tikai uz tiem pārkāpumiem, kas tieši saistīti ar ziņošanas procesu un kas paši par sevi nav noziedzīgi nodarījumi – piemēram, pārkāpumi ziņojumu pamatojošās informācijas iegūšanā vai izplatīšanā.
Šeit būtiski norādīt, ka Trauksmes celšanas likums nav vienīgais likums, kas regulē jautājumu par ziņotāja atbrīvošanu no atbildības. Arī Krimināllikums konkrētās situācijās paredz iespēju personai tikt atbrīvotai no atbildības, ja tā ir ziņojusi par pārkāpumu, kurā pati ir iesaistījusies. Tomēr arī Krimināllikumā šāda atbrīvošana no atbildības ir ietverta kā tiesība, par ko lemj attiecīgajā procesā, nevis automātiskas sekas ikvienas ziņošanas gadījumā. Turklāt arī starptautiskie eksperti norāda, ka šāda veida normas automātisks raksturs radītu nepamatoti plašas iespējas izvairīties no kriminālatbildības.
Secināms, ka Trauksmes celšanas likumā pienākums atbrīvot trauksmes cēlēju no juridiskās atbildības automātiski un jebkurā gadījumā saistītos ar tādiem pašiem riskiem, radot pārāk plašas iespējas izvairīties no atbildības. Tomēr Delnas ieskatā ziņošanas fakts ir svarīgs apstāklis, ko tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām ņemt vērā, lemjot par piemērojamo sodu.
Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā skatīt šeit ->.
Šis raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Ziņojums par kļūdu
Mūsu redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: