Trauksmes cēlēju aizsardzība Baltijas valstīs

Trauksmes cēlēju aizsardzība Baltijas valstīs

  • Post category:Jaunumi

Trauksmes cēlēju aizsardzības tiesisko regulējumu ir aktualizējusi Eiropas Savienības (ES) direktīva “Par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem”, kas dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2021. gada beigām. Transparency International (TI) jaunākā pētījuma rezultāti par ES trauksmes celšanas direktīvas pārņemšanu norāda, ka Latvijai ir vislielākais progress starp Baltijas valstīm. Šajā rakstā salīdzināsim trauksmes cēlēju aizsardzību Baltijas valstīs, ar mērķi noskaidrot, vai starp valstīm pastāv būtiskas atšķirības trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanā.

Trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskais ietvars un aizsardzības garantijas Baltijas valstīs

Viens no būtiskiem faktoriem, kas atšķir Baltijas valstis trauksmes cēlēju aizsardzības nodrošināšanā, ir aizsardzības garantiju tiesiskais ietvars. Latvijā un Lietuvā trauksmes cēlēju aizsardzība tiek nodrošināta vienota likuma ietvaros, savukārt Igaunijā vienots likums par trauksmes cēlēju aizsardzību vēl nav pieņemts.

Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā

Kopš 2019. gada 1. maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums, kas nodrošina visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likums definē aizsardzības garantijas trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem, paredzot tiem aizsardzību pret iespējamām represijām no darba devēja puses.

Likums, pirmkārt, paredz nodrošināt trauksmes cēlēju identitātes aizsardzību. Respektīvi, trauksmes celšanas brīdī trauksmes cēlēja dati tiek pseidonimizēti. Informācija par trauksmes cēlēja datiem var tikt nodota tikai personām un institūcijām, kurām tā ir nepieciešama, lai izskatītu ziņojumu vai uz tā pamata ierosinātu lietu. Otrkārt, likums paredz aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām. Tas paredz aizsardzību pret atbrīvošanu no darba vai amata, pazemināšanu amatā un citām trauksmes cēlējam radītām nelabvēlīgām sekām, kas radītas tādēļ, ka trauksmes cēlējs ir iesniedzis ziņojumu.

Tāpat likums nodrošina valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kā arī atbrīvošanu no juridiskās atbildības. Juridiskā palīdzība trauksmes cēlējam var tikt nodrošināta, ja sekas, kuru dēļ rodas nepieciešamība pēc juridiskās palīdzības, radušās saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, un pēc tā iesniegšanas.[1] Juridiskā atbildība, tostarp civiltiesiskā atbildība un kriminālatbildība, trauksmes cēlējiem neiestājas, ja trauksme tiek celta atbilstoši likuma prasībām. Likums arī paredz atbrīvot trauksmes cēlējus no tiesāšanās izdevumu samaksas, kā arī nodrošināt pagaidu aizsardzību tiesā.[2]

Likums paredz, ka trauksmes cēlējam, kuram ir radītas nelabvēlīgas sekas, ar tiesas lēmumu ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem.[3] Respektīvi, saskaņā ar Darba likuma 29. panta astoto daļu, gadījumos, kad tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu.[4] Visbeidzot, trauksmes cēlējiem ir tiesības saņemt konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.[5]

Trauksmes cēlēju aizsardzība Lietuvā

Tāpat kā Latvijā, trauksmes cēlēju aizsardzības garantijas Lietuvā ir noteiktas vienā likumā. Lietuvas Trauksmes cēlēju aizsardzības likums tika pieņemts 2018. gadā, ar mērķi noteikt to personu tiesības un pienākumus, kas ziņo par pārkāpumiem iestādēs.[6] Kopumā likums paredz vairākas aizsardzības garantijas, kuras uzskaitītas likuma 8. pantā.

Tāpat kā Latvijā, trauksmes cēlējiem tiek nodrošināti droši kanāli, caur kuriem ziņot par pārkāpumiem. Trauksmes cēlējiem jeb ziņojošām personām tiek nodrošināta personas konfidencialitāte (identitātes aizsardzība).Likums paredz arī aizliegumu veikt nelabvēlīgas darbības pret personām, kas ziņo par pārkāpumu. Respektīvi, likums aizliedz atlaist no darba, pazemināt amatā u.c. darbības, kas negatīvi ietekmē trauksmes cēlēja stāvokli.[7]

Trauksmes cēlējam tiek nodrošināti tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Likumā noteikts, ka gadījumos, kad pret personu tiek veiktas nelabvēlīgas darbības saistībā ar ziņošanu, persona par to informē kompetentās iestādes. Ja kompetentā iestāde konstatē, ka pret trauksmes cēlēju tiek veiktas nelabvēlīgas darbības, tā vēršas pie attiecīgajām iestādēm, norādot trauksmes cēlējam piemērojamās aizsardzības garantijas. Tāpat persona, kas ziņojusi par pārkāpumu, var vērsties tiesā saistībā ar nelabvēlīgām sekām, kas tai radītas. [8]

Trauksmes cēlējs arī var rēķināties ar bezmaksas juridisko palīdzību. Visbeidzot, likums arī nosaka, ka trauksmes cēlējs, kurš ir piedalījies pārkāpumu izdarīšanā un par to likumā noteiktajā kārtībā ziņojis kompetentajai iestāde, var tikt atbrīvots no juridiskās atbildības, saskaņā ar tiesību aktos noteikto kārtību.[9]

Skatot Trauksmes cēlēju aizsardzību Lietuvā, būtiski izcelt finansiālo aspektu. Proti, Lietuvas Trauksmes cēlēju aizsardzības likumā norādīts, ka trauksmes cēlējiem ir tiesības uz finansiālo atbalstu. Finansiālais atbalsts tiek nodrošināts divējādi. Pirmkārt, likums nosaka, ka trauksmes cēlējiem, kuri kompetentajām institūcijām ir snieguši vērtīgu informāciju par pārkāpumiem, ir tiesības uz atlīdzību saskaņā ar valdības noteikto kārtību. Likumā noteikts, ka summa, kas trauksmes cēlējam izmaksājama, tiek aprēķināta ņemot vērā vairākus principus: a) atlīdzība var tikt saņemta sniedzot informāciju par jebkuru pārkāpumu, neatkarīgi no pārkāpuma veida, vai rakstura b) atlīdzības summa ir proporcionāla nodarītajam vai potenciālam kaitējumam, ko varētu nodarīt pārkāpums, ja šādu kaitējumu var aprēķināt; c) atlīdzība (atalgojums) trauksmes cēlējam nesasniedz maksimālo summu; d) atlīdzība trauksmes cēlējam nav saistīta ar galīgo spiedumu.[10] Otrs aspekts finansiālās palīdzības kontekstā ir trauksmes cēlēju tiesības saņemt kompensāciju, lai kompensētu nelabvēlīgās darbības, kas pret tiem veiktas. Likums paredz, ka pēc trauksmes cēlēja pieprasījuma, ziņojuma izmeklēšanas laikā, kompetentā iestāde viņam var piešķirt kompensāciju līdz 50 bāzes sociālajiem pabalstiem.[11] Viena sociālā pabalsta apmērs 40 eiro, kas nozīmē, ka trauksmes cēlējs kompensācijā var saņemt līdz 2000 eiro.

Trauksmes cēlēju aizsardzība Igaunijā

Kā norādīts TI jaunākajā pētījumā, Igaunijā neviens likums visaptveroši negarantē trauksmes cēlēju aizsardzību.[12] Lai gan Igaunijā tiek strādāts pie trauksmes cēlēju aizsardzības likuma izstrādes[13], šobrīd trauksmes cēlēju aizsardzība tiek nodrošināta Pretkorupcijas likuma, Kriminālkodeksa un Liecinieku aizsardzības likuma ietvaros.

Pretkorupcijas likums dod iespēju valsts pārvaldē strādājošajiem (public servants) un citām attiecīgajām personām konfidenciāli ziņot par korupciju, aizliedzot atriebību pret šīm personām.[14] Igaunijas kriminālkodekss attiecībā uz trauksmes celšanu paredz sodīšanu par pirmās pakāpes noziedzīgu nodarījumu neatklāšanu.

Savukārt Liecinieku aizsardzības likums paredz iespēju nodrošināt lieciniekus ar zināmu aizsardzību pirmstiesas procesā, un sodīt par nepamatotu iejaukšanos vai liecinieku (trauksmes cēlēju) apdraudēšanu.[15]

Pārskatā par trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību Igaunijā norādīts, ka šo likumu piemērošana trauksmes cēlēju aizsardzībai nav pietiekami visaptveroša, lai aptvertu daudzus trauksmes cēlējus privātajā sektorā un tie nesasniedz daudzus potenciālos normatīvo aktu pārkāpumus. Tāpat nav noteikumu attiecībā uz atlīdzības izmaksu trauksmes cēlējiem, kā arī nav centralizētas iestādes, kuras uzdevums būtu saņemt trauksmes cēlēju sūdzības.[16]

Trauksmes cēlēju aizsardzības prakse Baltijas valstīs

Kopumā aplūkojot tiesisko ietvaru Baltijas valstīs secināms, ka aizsardzības garantijas Latvijā un Lietuvā ir līdzīgas, nodrošinot konfidencialitāti, aizsardzību pret nelabvēlīgām sekām, kā arī juridiskā rakstura aspektus. Attiecībā uz Lietuvu izceļama finansiālā atlīdzība trauksmes cēlējiem, kas ir aspekts, kuru būtu nepieciešams apsvērt arī Latvijā. Igaunijas gadījumā aizsardzība trauksmes cēlējiem ir visnotaļ sadrumstalota, nenodrošinot visaptverošu un pienācīgu aizsardzību.

Atšķirību apzināšanai starp Baltijas valstīm nepieciešams arī aplūkot statistiku par trauksmes cēlēju skaitu un to aizsardzību 2020. gadā. Valsts Kanceleja ir sagatavojusi pārskatu par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību Latvijā 2020. gadā. Kopumā valsts institūcijās 2020. gadā saņemti 517 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, taču kopumā par tādiem atzīti 122. Papildus tam, pieci vispārējā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Tātad kopumā 2020. gadā centrālajās valsts institūcijās par trauksmes cēlēju ziņojumiem atzīti 127 iesniegumi.[17]

Salīdzinoši – 2019. gada 8 mēnešos (no 1. maija līdz 31. decembrim) kopumā tika saņemti 435 iesniegumi, no kuriem 119 tika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem.[18] Apkopojumā par trauksmes cēlēju aizsardzību redzams, ka 2020. gadā Trauksmes celšanas likums pieminēts 10 tiesu nolēmumos (sešās lietās), no kuriem septiņi pieņemti civillietās, bet trīs administratīvajās lietās. Trīs lietas skar trauksmes cēlējus privātajā sektorā, bet trīs – publiskās personas institūcijās. Septiņos gadījumos tika uzsākts kriminālprocess, 23 gadījumos uzsākts administratīvā pārkāpuma process, vienā gadījumā uzsākta disciplinārlieta.[19]

Lietuvas prokuratūras dati liecina, ka 2020. gadā kopumā saņemti 86 trauksmes cēlēju iesniegumi, par trauksmes cēlējiem atzīstot 49 personas. Lielākā daļa ziņojumu saņemti īpaši norādītā e-pasta adresē, tāpat ziņojumi pārsūtīti no citām iestādēm, piemēram, Aizsardzības ministrijas, valdības u.c.. Salīdzinoši – 2019 gadā saņemti 75 iesniegumi, par trauksmes cēlējiem atzīstot 36 personas.

Ziņojumos sniegto informāciju izmeklēja prokuratūras nodaļas vai citas kompetentās institūcijas. Kopumā 2019. gadā tika uzsāktas 7 pirmstiesas izmeklēšanas, 19 gadījumos atsakot pirmstiesas izmeklēšanu. Tāpat tika veiktas 10 iekšējās revīzijas un izmeklēšanas, kurās netika konstatēti pārkāpumi, 7 gadījumos tika atklāti daži pārkāpumi. Kopumā veikti 6 pieprasījumi finansiālajai atlīdzībai par vērtīgu informāciju, vienā gadījumā to apstiprinot un izmaksājot 15 000 eiro.

Ņemot vērā, ka Igaunijā nav vienota trauksmes celšanas likuma un to, ka trauksmes celšana ir noteikta atsevišķos likumu noteikumos, Igaunijā nav daudz datu un oficiālas statistikas par trauksmes cēlēju skaitu, kā arī to aizsardzību. Pieejamie dati no Policijas un Robežsardzes korupcijas noziegumu biroja norāda uz saņemto ziņojumu skaitu. Dati liecina, ka visvairāk ziņojumu skaits ir saņemts 2018. gadā (kopumā 86), 2019. gadā tie bija 40.[20] Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka vienota likuma neesamība ietekmē kopējo trauksmes cēlēju skaitu.

Apskatot trauksmes celšanas sistēmas Baltijas valstīs, kopumā jāsecina, ka Latvijas un Lietuvas likumos galvenokārt tiek nodrošinātas vienādas aizsardzības garantijas trauksmes cēlējiem. Lietuvas gadījumā izceļama finansiālā palīdzība trauksmes cēlējiem, kas ir būtisks aspekts, kura ieviešanu būtu nepieciešams apsvērt Latvijā. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Igaunijā nav vienota trauksmes cēlēju likuma, kas noteiktu vienotus principus trauksmes cēlēju aizsardzībai. Vienota likuma ietvara neesamība nerada priekšstatu par visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzību, norāda uz nepieciešamību strādāt pie vienota trauksmes cēlēju aizsardzības likuma izveides.

Raksts tapis projekta “Atbalsts trauksmes cēlējiem” ietvaros, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.


[1] Delna (2021) Rokasgrāmata Trauksmes cēlējam. 10.lpp

[2] Turpat.

[3]Trauksmescēlējs. Aizsardzības garantijas trauksmes cēlējam.
 https://www.trauksmescelejs.lv/aizsardziba

[4] Darba likums. 29.pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums. https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums

[5]Delna (2021) Rokasgrāmata Trauksmes cēlējam. 11.lpp

[6]Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers. Article 1. Purpose and objectives of this Law.
https://prokuraturos.lt/data/public/uploads/2020/02/1.9-225-praneseju-apsaugos-istatymas-eng.pdf

[7] Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers. Article 10. Prohobition to take adverse actions against the persons who have reported informantion about the infringements.

[8] Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers. Article 11. Legal remedies.

[9] Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers. Article 15. Exemption from liability

[10] Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers. Article 12. Remuneration for valuable information.

[11] Republic of Lithuania. Law of Protection of Whistleblowers Article 13. Compensation to whistleblowers
https://prokuraturos.lt/data/public/uploads/2020/02/1.9-225-praneseju-apsaugos-istatymas-eng.pdf

[12]Transparency International (2021) Are EU government taking whistleblower protection seriously? Progress report on transposition of the EU directive. 22. p

[13] Polimeter. Estonia – Transposition of the EU directive on Whistleblowing.
https://www.polimeter.org/en/euwhistleblowing/promises/530

[14]Estonia Whistleblower Law. https://kkc.com/estonia-whistleblower-law/

[15]Turpat.

[16] Turpat.

[17] Ministru Kabinets (2021) Trauksmes cēlēju aktivitāte regulējuma darbības otrajā gadā nemazinās. 7.lpp

[18]Statistika par trauksmes celšanas darbību 2019. gadā.
https://www.mk.gov.lv/lv/media/5637/download

[19] Valsts Kanceleja (2021) Trauksmes Celšana un Trauksmes Cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2020. gadu 7.lpp
https://www.mk.gov.lv/lv/media/9291/download

[20] 48.lpp, https://www.politsei.ee/files/Korruptsioon/Trykised/kokkuvote-2018-2019.pdf?01efaab76a

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu, vispirms iezīmējiet to un pēc tam nosūtiet mūsu redaktoriem ar Ctrl+Enter.