Šā gada 1. maijā apritēja pieci gadi kopš Latvijā ir spēkā atsevišķs likums – Trauksmes celšanas likums.¹ Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) atzīmē, ka šī likuma pieņemšana ir bijis būtisks solis vārda brīvības un sabiedrības interešu aizstāvībā. Trauksmes celšanas likums parāda valsts nostāju, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga pilsoņa rīcība un valsts un sabiedrība to atbalsta. Būtiskākais šī speciālā likuma radītais ieguvums ir iespēja sasaistīt ziņošanu ar aizsardzību, proti, ziņošana caur likumā minētajiem mehānismiem (kanāliem) atbilstoši likuma prasībām dod pieeju likumā noteiktajai tiesību aizsardzībai un anonimitātes garantijām.²

Lai gan šis likums Saeimā tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī, tas spēkā stāšanās datums tika noteikts tieši 2019. gada 1. maijs. Šāds nosacījums par likuma spēkā stāšanos primāri tika noteikts tādēļ, lai paredzētu saprātīgu laika periodu personām sagatavoties likuma prasību ieviešanai, kā arī nodrošinātu, ka tās tiesību normas, kas paredz indivīda tiesības celt trauksmi, stājas spēkā vienlaikus ar tām tiesību normām, kas nosaka garantijas trauksmes cēlēju aizsardzībai. Arī Delna aktīvi iesaistījās likuma izstrādes procesā, un norādīja, ka nebija atbalstāma tāda situācija, kurā likums paredzētu trauksmes cēlēja tiesības ziņot par pārkāpumiem, taču tos pilnvērtīgu neaizsargātu no trauksmes celšanas rezultātā radītajām negatīvajām sekām.³ Turklāt 1. maijs, kā šī likuma spēkā stāšanās datums, tika izraudzīts arī par godu Starptautiskajai strādnieku dienai.⁴

Delna iepriekš pētījumos secinājusi, ka līdz Trauksmes celšanas likuma pieņemšanai tiesiskais regulējums Latvijā, kuru varēja piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, bija fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā.⁵ Savukārt Trauksmes celšanas likums šobrīd regulē visus būtiskākos jautājumus, kas saistīti ar trauksmes celšanu Latvijā, nodrošinot viegli pieejamu un drošu trauksmes celšanas mehānismu veidošanu un vienotu aizsardzības garantiju ietvaru. Lai gan atsevišķs regulējums iekļauts arī citos normatīvajos aktos,⁶ caurmērā likumdevējs ir nodrošinājis, ka trauksmes celšanas regulējums kodificēts vienuviet, kas ievērojami atvieglo gan normatīvā regulējuma uztveramību, gan piemērojamību.

TRAUKSMES CELŠANAS TIESISKĀ REGULĒJUMA PILNVEIDE

Šajos piecos gados Trauksmes celšanas regulējums ir vairākkārt pilnveidots, lai nodrošinātu tā atbilstību sabiedrības vajadzībām, cita starpā arī Eiropas Savienības tiesību normām. Šeit ieskatam norādām uz trauksmes celšanas regulējuma pilnveides procesa Saeimā galvenajiem posmiem:

08.03.2017. Ministru kabinets iesniedz Saeimā likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” (Nr.851/Lp12). To Saeima pēc rūpīgas analīzes 17.05.2018. noraida un izveido alternatīvo likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” (1253/Lp12), kas izstrādāts pēc ekspertu un dažādu iesaistīto personu piedāvātajiem precizējumiem.
11.10.2018. pēc Saeima trešajā un galīgajā lasījumā atbalsta likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” (1253/Lp12). Šis likums stājas spēkā 01.05.2019. un izveido vienotu regulējumu trauksmes celšanas jomā.
13.09.2019. Ministru kabinets iesniedz Saeimā likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13). Likumprojekts papildina esošo regulējumu un paredz divus jaunus administratīvā pārkāpuma sastāvus (nelabvēlīgu seku radīšana trauksmes cēlējam un tā radiniekiem un apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, izmantojot trauksmes cēlēja ziņojumu).
30.01.2020. Saeima galīgajā lasījumā atbalsta likumprojektu “Grozījums Trauksmes celšanas likumā” (Nr. 400/Lp13) un grozījums stājas spēkā 25.02.2020.
24.09.2021. MK iesniedz likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1167/Lp13) jeb šobrīd spēkā esošā likuma projektu, lai pārņemtu Eiropas Savienības direktīvas⁷ prasības un nodrošinātu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu trauksmes celšanas sistēmu Latvijā.
20.01.2022. Saeima pieņem otro Trauksmes celšanas likumu un tas stājas spēkā 04.02.2022. un vienlaikus iepriekšējais Trauksmes celšanas likums zaudēja spēku.

Ņemot vērā, ka Delnas Trauksmes celšanas centrs jau vairāk nekā 16 gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un ziņotājiem – gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, kas vēlas ziņot par korupciju vai pārkāpumiem, Delna atzinīgi novērtē to, ka esošais Trauksmes celšanas likums nodrošina atbilstību Eiropas Savienības standartiem un atzīst biedrību un nodibinājumu būtisko lomu trauksmes celšanā.⁸

Delna atgādina, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis, ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Augstākā tiesa, analizējot trauksmes celšanas regulējuma mērķi, ir atzinusi, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visas sabiedrības būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību, jo, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu (vai tiktu pēc iespējas efektīvāk atklāti un apkaroti), ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka iestādē vai uzņēmumā ir noticis likuma, noteikumu vai procedūras pārkāpums, nesaimnieciska rīcība, līdzekļu izšķērdēšana vai piesavināšanās un tamlīdzīgi nodarījumi.⁹ Ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama vai esoša kaitējuma, zaudējuma vai tiesību pārkāpuma.

Delnas ieskatā, lai sasniegtu likuma mērķi, ir nepieciešams periodiski pārskatīt uz izvērtēt esošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi, lai pārliecinātos, ka trauksmes celšanas sistēma arvien ir efektīva un nodrošina atbilstošu trauksmes cēlēju aizsardzību. Kā norādījusi Satversmes tiesa, normatīvo regulējumu vienmēr var pilnveidot un tas īpaši nepieciešams gadījumos, kas saistīti ar pamattiesību nodrošināšanu.¹⁰ Tādēļ arī šobrīd Delna veic darbu pie esošā tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas prakses izvērtēšanas, lai cita starpā sniegtu ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidei atbilstoši sabiedrības vajadzībām.¹¹

Taču nevalstisko organizāciju un citu institūciju veiktie invertējumi neatbrīvo Saeimu no pienākuma pašai izvērtēt attiecīgo jautājumu.¹² Attiecīgi aicinām arī likumdevēju periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un piemērots un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams.

SECINĀJUMI

Atzīmējot trauksmes celšanas likuma piekto gadadienu, ir acīmredzams, ka ir sperti nozīmīgi soļi caurskatāmības un atbildības veicināšanā Latvijā. Trauksmes celšanas sistēmas izveide Latvijā ir vēl viens apliecinājums tam, ka ar nelokāmu apņemšanos un visu pušu iesaisti, ir iespējams veidot taisnīgāku un atvērtāku sabiedrību.

Trauksmes cēlēju drosme kopā ar viņu aizsardzībai izstrādāto tiesisko regulējumu atstāj pozitīvu ietekmi uz demokrātijas vērtību stiprināšanu. Tomēr darbs pie trauksmes celšanas sistēmas ar likuma pieņemšanu nebūt nav pabeigts. Nepārtraukts atbalsts, tiesību aktu pilnveidošana un kultūras maiņa arvien ir svarīga, lai nodrošinātu, ka līdz šim sasniegtais tiek ne tikai saglabāts, bet arī turpmāk attīstīts.

Delna aicina šajā Trauksmes celšanas likuma gadadienā atcerēties, ka katra viena cilvēka iestāšanās pret pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, stiprina demokrātiskas tiesiskas valsts pamatus. Trauksmes cēlējs rīkojas nevis savās personiskajās, bet tieši sabiedrības interesēs. Ziņojot un atklājot informāciju, ko tas ieguvis darba tiesisko attiecību ietvaros, trauksmes cēlējs aizstāv visas sabiedrības intereses no tām pretējām un to apdraudošām darbībām. Delna novēl izmantot šo gadadienu, lai atskatītos uz sasniegto progresu trauksmes celšanas jomā un gūtu spēkus turpmākai rīcības sabiedrības interešu aizstāvībā.

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā skatīt šeit ->.

Atsauces:

¹2018. gada 11. oktobra Trauksmes celšanas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 24.10.2018., Nr. 210. Skat arī: 2022. gada 20. janvāra Trauksmes celšanas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 3.02.2022., Nr. 24B.
²sk. 12.Saeimas likumprojekta Nr. 851/Lp12 „Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” anotāciju.
³sk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2018. gada 4. septembra sēdes audioierakstu. Pieejams Saeimas arhīvā.
⁴Turpat.
⁵Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā. Delna, 2012. Pieejams: https://delna.lv/wp-content/uploads/2018/08/Country-report-Latvia.pdf
⁶sk. cita starpā: Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; Iesniegumu likums; Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums; Civilprocesa likums; Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 96 “Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība”.
⁷Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32019L1937
⁸sk. Trauksmes celšanas likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu un 9. pantu.
⁹Senāta 2021.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 670004521, SKA-1040/2021, 3. punkts.
¹⁰Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.3. punkts.
¹¹sk. https://delna.lv/lv/2024/03/01/latvijas-trauksmes-celsanas-likuma-izvertejums/
¹²sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. punktu.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.