ZIŅOJUMS: Vienota trauksmes cēlēju aizsardzība Eiropā – kā 2021. gadā notiek ES direktīvas ieviešana

ZIŅOJUMS: Vienota trauksmes cēlēju aizsardzība Eiropā – kā 2021. gadā notiek ES direktīvas ieviešana

  • Post category:Jaunumi

Transparency International (TI) 2021. gada sākumā laida klajā ziņojums “Are EU governments taking whistleblowing protection seriuosly. Progress report on transposition of the EU directive”, aplūkojot ES dalībvalstu progresu Trauksmes cēlēju direktīvas ieviešanā.

2019. gada 23. oktobrī Eiropas parlaments un Padome pieņēma trauksmes cēlēju direktīvu “Par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem”. Tiek lēsts, ka kopumā ik gadu Eiropas Savienības (ES) zaudējumi publisko iepirkumu jomā, kas saistīti ar trauksmes cēlēju aizsardzības trūkumu, ir no 5,8–9,6 miljoniem eiro. Vairumā Eiropas valstu, izšķirties par labu trauksmes celšanai ir izaicinoši, jo nepastāv juridiskā aizsardzība vai tā ir nepietiekama. Direktīva, kas dalībvalstīm ir jāievieš līdz 2021. gada beigām, paredz aizsargāt trauksmes cēlējus un nosaka virkni prasību, tostarp izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu.

ES valstu rezultāti Trauksmes cēlēju direktīvas ieviešanā

TI ziņojumā ir apskatīts visu 27 dalībvalstu progress direktīvas pārņemšanā. Secināts, ka vairumā valstu nav novērojams progress vai tas raksturojams kā mērens.

No visām apskatītajām dalībvalstīm tikai Čehijas progress atzīts kā būtisks, izceļot to, ka trauksmes cēlēju aizsardzības tiesību akti tika izstrādāti vienlaikus ar direktīvas apspriešanu ES institūcijās, un 2019. gada februārī tika iesniegts likumprojekts Čehijas Tieslietu ministrijā.

Kopumā 18 ES dalībvalstīs[1] progress direktīvas pārņemšanā nav redzams, vai arī tas novērtēts kā minimāls. Tā ir Beļģijā, Bulgārijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā u.c. valstīs.

Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā progress direktīvas pārņemšanā nav vērtējams viennozīmīgi. Lietuvas progress novērtēts kā minimāls. Attiecībā uz Lietuvu norādīts, ka līdz šim informācija par trauksmes celšanas direktīvas pārņemšanu nav publicēta, nav pieejama informācija par laika grafiku, kā plānots direktīvu pārņemt. Savukārt Igaunijas rezultāts novērtēts kā ierobežots – grafiks nedaudz atpaliek no sākotnēji iecerētā, taču kopumā process vērtēts pozitīvi, izsakot pamatotas cerības, ka direktīva tiks pārņemta līdz šī gada beigām.

Latvijas rezultāts uz ES dalībvalstu kopējā fona

Latvijas rezultāts direktīvas pārņemšanā novērtēts kā mērens. Kopumā šāds statuss ir trīs valstīm, arī Zviedrijai un Nīderlandei. Latvijā direktīvas pārņemšanas process sākās 2020. gada jūnijā ar sabiedrisko apspriešanu, pēc kā sekoja likumprojekta pārskatīšana un iesniegšana valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojumā ir atzīmēta sabiedrības iesaiste un Valsts Kancelejas publiskā komunikācija par procesu, kā arī sabiedriskās apspriešanas organizēšana ar visām iesaistītajām pusēm.

Aplūkojot valstu progresu direktīvas pārņemšanā secināms, ka Latvija atrodas starp valstīm ar vislabāko rezultātu. Kopumā redzams, ka ES valstīm ir daudz darāmā, lai nodrošinātu vienotus standartus trauksmes cēlēju aizsardzībā.

Ceļā uz visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzību?

Regulējumam ir jābūt visaptverošam ar efektīvu trauksmes cēlēju aizsardzību praksē. Ziņojumā ir izcelta Latvijas pieredze trauksmes celšanas mehānisma ieviešanā, izvēloties visaptverošu un saskaņotu tvērumu, likumprojektā pārsniedzot direktīvas darbības jomu. Latvijas likumprojekts ir izcelts kā īpaši visaptverošs.

Tomēr ne visas valstis izvēlas veidot saskaņotu, visaptverošu sistēmu. Nīderlande, kurā jau pastāv trauksmes celšanas mehānisms, izlēmusi veidot paralēlu sistēmu par pārkāpumiem jomās, uz ko attiecas ES direktīva, paredzot tām atsevišķas procedūras un pienākumus to īstenojot.

TI ziņojumā norādīts uz direktīvas galveno trūkumu – tā kā ES nevar pieņemt lēmumus, kas ir ārpus tās kompetences, direktīvas darbības joma ir ierobežota, aizsargājot tikai tos trauksmes cēlējus, kas ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Trauksmes cēlēji, kas ziņo par valsts tiesību aktu pārkāpumiem, neiegūst no direktīvā piedāvātās aizsardzības un procedūrām, ja vien valstu valdības nepārņem šīs procedūras un aizsardzību.

Direktīvas pārņemšanas atklātība

Direktīva dalībvalstīm nosaka minimālos standartus trauksmes cēlēju aizsardzībā. TI ziņojumā norādīts, ka dažas valstis direktīvas ieviešanas nodrošināšanai ir izveidojušas mājaslapas, kur lielākajai daļai informācijas par direktīvas pārņemšanas procesu var piekļūt jebkurš interesents. Šādi piemēri ir Čehijā, Somijā, Nīderlandē un Zviedrijā.

Savukārt Vācijā, kur valdība pie direktīvas pārņemšanas ir strādājusi vismaz no 2020. gada aprīļa, oficiāla, publiski pieejama informācija parādījās tikai 2020. gada augustā, kā atbilde uz kāda parlamenta deputāta oficiālu pieprasījumu. Līdzīga situācija ir arī Bulgārijā, kur informācija par direktīvas pārņemšanu nav publicēta, kaut gan direktīvas pārņemšanas process sākās 2020. gada janvārī.

Ziņojumā norādīts, ka direktīvas pārņemšanas statusa informācijas publicēšana ir ļoti būtiska iesaistītajām pusēm, lai varētu jēgpilni piedalīties likumdošanas procesā, un nepieciešamības gadījumā saukt valdību pie atbildības.

Aicinām iepazīties ar pētījumu ->

Raksts tapis projekta “Atbalsts trauksmes cēlējiem” ietvaros, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.


[1] Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija.

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu, vispirms iezīmējiet to un pēc tam nosūtiet mūsu redaktoriem ar Ctrl+Enter.