Taisnības cīnītājs. Norvēģijas Trauksmes cēlēja Pēra Ingves Monsena stāsts.

Trauksmes cēlējs Pērs Ingve Monsens (Per-Yngve Monsen) informēja sabiedrību par to, ka uzņēmums “Siemens” piestādīja nepamatotu rēķinu par vairāk nekā 18 miljoniem kronu (apm. 1,7 milj. eiro) Norvēģijas armijai par IT struktūras izveidi.

Nepamatots rēķins

Stāsts sākās 2001. gadā un ilga desmit gadus – līdz 2011. gadam. 2001. gadā “Siemens” uzvarēja iepirkumu konkursā, ko izsludināja Norvēģijas armija par jaunas IT struktūras izveidošanu. Kopējā projekta vērtība bija 1,5 miljards norvēģu kronu (apm. 150 miljoni eiro).

Bija pagājis tikai viens gads kopš līguma noslēgšanas, kad Monsens pauda bažas par projekta īstenošanu, ziņojot kompānijas izpilddirektoram par nepamatota rēķina piestādīšanu armijai par vairāk nekā 18 miljoniem kronu viena gada laikā. Uz jautājumu vadībai, vai armija par to ir informēta, Monsens saņēma atbildi, ka tas tiks nokārtots. Taču nepamatotie maksājumi no armijas turpināja ienākt. Finanšu direktors arī lika pārdošanas vadītājam sagatavot nepareizus aprēķinus, lai parādītu, ka uzņēmums pilda līguma nosacījumus.

Monsens kopā ar pārdošanas vadītāju nolēma dokumentēt notiekošo, lai parādītu, ka par armijas apkrāpšanu atbildīga ir uzņēmuma augstākā līmeņa vadība. Monsens sagatavoja vēstuli vadībai, kurā norādīja, ka piestādītās summas armijai ir augstākas nekā panākts vienošanās rezultātā, aicinot uzņēmuma vadību šo problēmu ar armiju risināt. Taču uzņēmuma vadības deva rīkojumu šo dokumentu iznīcināt. Nelegāli saņemtā summa tika pārsūtīta uz citām uzņēmuma nodaļām, nosedzot uzņēmuma esošos zaudējumus.

Nesamierinoties ar netaisnību, 2004. gadā Monsens nosūtīja anonīmu trauksmes celšanas ziņojumu “Siemens” vadībai Vācijā. Pēc kāda laika Monsens saņēma e-pastu no izpilddirektora, kurš vēlējās tikties ar visiem uzņēmuma nodaļu vadītājiem. Sapulcē viņš rādīja ziņojumu un teica, ka uzņēmumā ir nodevējs, ko Monsens noliedza.

Uzņēmuma vadība organizēja nopratināšanas ar mērķi noskaidrot, kurš vēl darbojās pie anonīmā ziņojuma iesniegšanas. Lai pierādītu vēstulē sacīto, Monsens sāka vākt pierādījumus par armijas apkrāpšanu. No vadītāja pienāca vēstule par atlaišanu no darba, pamatojot to ar darbinieku skaita samazināšanu, noņemot Monsena piekļuvi visām “Siemens” ēkām.

Stāsta publiskošana

Lai par šo stāstu uzzinātu sabiedrība un tas nepaliktu tikai uzņēmuma iekšienē, Monsens nolēma iesaistīt medijus. Situāciju atspoguļoja lielākās avīzes, informējot, ka bruņotie spēki izmeklē “Siemens” nepamatotā rēķina piestādīšanu. “Siemens” noliedza šādas darbības. Armija apsūdzēja uzņēmumu par līguma pārkāpšanu. Norisinājās sanāksme starp “Siemens” un bruņotajiem spēkiem, pēc kuras iestājās klusums. “Siemens” bija pateicis, ka labāk būtu diskrēti šo lietu slēgt, jo bruņoto spēku personāls arī bija iesaistīts šajā krāpšanā un bija ņēmis kukuļus.

Monsens tiesas prāvā pret “Siemens”, kas notika pēc pāris mēnešiem, uzvarēja. Tiesā tika atzīts, ka Monsens kā trauksmes cēlējs tika nelegāli atlaists, liekot “Siemens” samaksāt 1,5 miljonu kronu (ap 147 000 eiro) kompensāciju.

Taču “Siemens” apstrīdēja lēmumu, piesaistot labākos juristus. Tas bija laiks, kad Norvēģijā mainījās valdība un jaunais aizsardzības ministrs vēlējās atrisināt lietu. Izveidoja komisiju kura secināja, ka “Siemens” ir jāatmaksā 76 miljonus kronu (7,4 miljonus eiro) bruņotajiem spēkiem, jo rēķins piestādīts nepamatoti liels. “Siemens” atzina, ka nodarījums tika izdarīts, kā arī atcēla apelācijas prasību pret Monsenu.

Raksts tapis projektā “Atbalsts trauksmes cēlējiem”, ko finansē Atklātības fonds un Alianses pret korupciju Latvijā ziedotāji.

Pēra Ingves Monsena dalību Trauksmes celšanas konferencē atbalstīja Norvēģijas ieguldījumi caur EEZ grantiem Latvijā trauksmes celšanas sistēmas jomā.

​